9. MAIJS – BARGS BRĪDINĀJUMS LATVIEŠIEM
Tautieši, vai esat pamanījuši, ka ar katru gadu okupantu un viņu atbalstītāju skaits, kas publiski demonstrē savu spēku, svinot uzvaru pār Latviešiem (jā, tieši tā, nevis par kādu Hitlera armiju) un apliecinot, kurš ir īstais saimnieks Rīgā un Latvijā, arvien pieaug? Kaut arī vecie vojakas pamazām sprāgst nost, vietā nāk jaunā paaudze, vēl nekaunīgāka un agresīvāka par iepriekšējo. Paskatieties uz lentēm pie automobiļu antenām, cik daudz to ir! Šogad pirmo reizi Rīgā notika arī organizēts okupantu gājiens pa galvaspilsētas ielām. Daugavpilī, starp citu, šādi gājieni kopš PSRS laikiem notiek ik gadus, izņemot īsu pārtraukumu 90. gadu sākumā. Pasākumā pilsētas centrā Dubrovina parkā kā likums piedalās arī Domes vadošās amatpersonas. Rīgā tā tas līdz šim nebija, bet pēc pašvaldību vēlēšanām, ļoti iespējams, ka būs. Arī citās Latvijas pilsētās un pagastos tiek atjaunoti pieminekļi okupantiem, nereti ar visu PSRS laika simboliku un uzrakstiem, to atklāšanā piedalās vietējās varas amatpersonas. (Skat. piemēram, ziņu internetā: http://www.gorod.lv/novosti/89406/v_pamyatnik_vdohnuli_novuyu_zhizn) Kosmopolītiskie demagoģi apgalvo, ka nekas briesmīgs jau nenotiekot – krievu tauta vienkārši svinot savus svētkus, un mums pret viņiem esot jābūt iecietīgākiem, tad visas problēmas atrisināšoties. Te nu ir kategoriski jāiebilst – nē, tie nav ne krievu, ne ukraiņu, ne žīdu, ne kādas citas tautas svētki! Tie ir svētki okupantiem, kuri nav piederīgi nevienai tautai vai valstij! Krievu tautas labākie pārstāvji paši saprot, ka Latvijā un citās PSRS okupētajās zemēs ir nevietā svinēt 9. maiju un tamlīdzīgus datumus un kvēli nosoda tos, kas šādi rīkojas. Atcerēsimies kaut vai mūsu tautas draugu B.Stomahinu, kuram par savu atklāti pausto atbalstu krievu šovinistu apspiestajām nācijām nu Krievijā jāsēž cietumā (te var iepazīties ar kādu no daudzajām viņa publikācijām par šo tēmu: http://rko.marsho.net/articl/Latvija1.htm). Faktiski tie, kas apgalvo, ka 9. maijs esot krievu svētki, netieši nosauc visu krievu tautu par okupantiem un līdz ar to kurina naidu pret viņiem. Atkārtoju un uzsveru vēlreiz – šos svētkus svin visu tautu un rasu pabiras, kas okupācijas laikā nelikumīgi ieradušies Latvijā, lai iznīcinātu Latviešu tautu, un viņu līdzjutēji no LR pilsoņu vidus, kas ar šādu prettautisku rīcību faktiski nostāda sevi okupanta statusā. Un viņi, starp citu, nemaz netaisās būt pret mums iecietīgi. Taisni otrādi – šie nelieši kļūst arvien nekaunīgāki, atklāti ņirgājas par mums un ultimatīvi diktē, ko mēs drīkstam un ko nedrīkstam darīt paši savā zemē. Nonāk pat tiktāl, ka tiek paziņots – tiem, kas cīnījušies nepareizajā pusē, vispār esot nu jāstāv pie ratiem un viņi nedrīkstot ieņemt nekādus vadošus amatus. Tas esot nonsenss, ka mūsu Saeimā darbojoties SS leģionārs Visvaldis Lācis, kuram pietiekot „nekaunības” pat kandidēt uz Eiropas Parlamentu. (Skat. rakstu i-tā: http://www.gorod.lv/novosti/88293/borba_esche_ne_zakonchena). Vēl pirms gadiem desmit tik klaji nekaunīgu uzvedību pat okupantu saziņas līdzekļi neatļāvās. Viņus drošākus ir padarījuši vairāki faktori kopumā – gan kvēls atbalsts no Krievijas puses, gan Latvijas varturu gļēvums, faktiski neizrādot šiem neliešiem nekādu pretestību, bet nereti pat sniedzot atbalstu, gan arī dzirdīgu ausu esamība ES struktūrās. Te nu ar skumjām jāatgādina, ka iestāšanos šajā cionistu-masonu-pederastu izveidotajā savienībā kvēli atbalstīja arī Latvijas Nacionālo Karavīru biedrība tās toreizējā līdera N.Romanovska vadībā. Nu viņi bauda paši savas idiotiskās rīcības rūgtos augļus. Ne jau gadījuma pēc tieši 9. maijs ir izvēlēts par Eiropas dienu – tas simbolizē nac(ionāl)isma kā ideoloģijas sagrāvi un kosmopolītisma uzvaru.
Ko mēs, Latviešu Patrioti, varam darīt šai sakarā? Pirmkārt, mums ir jāsaprot, ka no Latvijas varturiem nekādas pretdarbības mūsu tautas ienaidniekiem nav un nebūs. Tai ir jānāk no pašas tautas puses! Kad es pirms kāda laika zvanīju uz RadioMerkurs un vaicāju, ko tā darbinieki E.Baldzēns un J.Lapinskis ir ieplānojuši darīt, lai 9. maijā pretotos okupantu triumfam, pirmais atrunājās, ka viņš došoties kādā ārzemju komandējumā, bet otrais teica, ka viņam jau ļoti nepatīkot tas viss, kas Rīgā notiekot, bet ko nu viņš viens varot izdarīt, ja varas nesēji, kuriem vajadzētu to nepieļaut, ir iecietīgi, tad vienīgais ceļš esot tos pārvēlēt, bet, kamēr tas nav noticis, vajagot samierināties ar visu. Šādai nostājai, protams, kategoriski nevar piekrist! Tā var runāt vienīgi gļēvulis, kas ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē. Labu piemēru parādīja drosmīgās LNF darbinieces L.Apine, L.Muzikante, M.Redele, I.Liepa, arī I.Šiškins un V.Birze, kas devās protesta gājienā uz Pārdaugavas monstru, lai parādītu, ka Latviešiem nav vienalga, kas notiek viņu valsts galvaspilsētā, un ka mēs neesam gatavi ar to gļēvi samierināties. Savukārt, partija Visu Latvijai kārtējo reizi nodemonstrēja, ka ir gļēvi demagogi, kam nacionālisms ir tikai izkārtne, kas nepieciešama, lai iemantotu tautas uzticību un iekārtotos siltās vietiņās valsts pārvaldē ar labu atalgojumu, un, kad tas būs noticis, pilnībā aizmirstu visas solītās rūpes par Latviju un Latviešiem, kā tas jau ir noticis ar viņu priekšgājējiem – viltus nacionāļiem no TB/LNNK. Vai tiešām viņi cer, ka tauta atkal uzķersies uz plika āķa un balsos par viņiem 6. jūnijā notiekošajās EP un pašvaldību vēlēšanās? Nē, to mēs nedrīkstam darīt! Ja nav piemērotu, patiesi, nevis viltus nacionālu kandidātu, tad labāk vispār vēlēšanas ignorēt, bet nesniegt atbalstu mutes bajāriem – demagogiem!
Otrkārt, jāsaņem beidzot drosme un jābūt gataviem iziet ielās. Saprotu, ka lauku un tālāku pilsētu iedzīvotājiem it īpaši šajā krīzes laikā ne vienmēr ir iespējams ierasties Rīgā, un negribu viņus pārāk nosodīt, ka viņi aktīvi neiesaistījās pretdarbībā okupantiem (arī es pats nebiju uz Rīgu aizbraucis), taču pašas Rīgas un tās rajona latviešiem gan jāsaka liels „fui!” par viņu pasīvo sēdēšanu savos dzīvokļos un noskatīšanos okupantu spēka parādē. Ja tikai katrs desmitais (!) rīdzinieks-latvietis būtu nostājies ceļā okupantu varzai, kad tā devās uz savas uzvaras pieminekli, viņu svētku pasākums tiktu izjaukts. Diemžēl pat tik daudz drosmīgu latviešu-patriotu Rīgā neatradās. Savulaik latvieši taču bariem gāja pieteikties gan strēlniekos, gan leģionāros, bet tagad nav gatavi pat pilnīgi nevardarbīgai pretestības akcijai – līdzīgi kā 1991. gada janvāra barikāžu laikā nosprostot ceļu okupantiem. Nu, lai tad viņi arī nesūdzas par to, ka Latvijas valsts galvaspilsētā noteicēji nav latvieši un ka latviešu valodu tajā dzird arvien retāk! Tauta, kas nav gatava aizstāvēt savu godu un brīvību, ir nenovēršami pakļauta iznīcībai! To ir svarīgi atcerēties un saprast – šobrīd okupantiem pieder Daugavpils un Rīga, bet rīt jau Latvija visa! Vai tas tā reāli notiks, ir tikai no mums – latviešiem – pašiem atkarīgs. Sākt pretdarbību, protams, var gan ar sēru karogu izkāršanu pie privātmājām okupantu svētku laikā, gan sarkanbaltsarkano lentīšu siešanu ar savu auto antenām (analogi reaģējot uz okupantu Georga lentītēm), bet jābeidz tā būs ar daudzu tūkstošu latviešu sadošanos rokās, izveidojot dzīvu sienu, kas nosprostotu okupantu un viņu atbalstītāju triumfa maršu. Kamēr mēs to neizdarīsim, ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā noteicēji un saimnieki nebūsim!
PAR LATVIEŠU LATVIJU CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!
30.05.2009. Aivars Gedroics |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
