Roxolana Destiny -
[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
18:12
[Link] | šodien ēdnīcā palaidām rindā pa priekšu tantīti tā ap 75/80, viņa gan par to pieklājības pēc uzmeta lūpu, bet vietu pieņēma. Kādreizbijušibalti sporta apavi, pusgaras bikses, rūtains krekls, ap galvu ziemas caurgalvītis ar auseklīšiem, ar kuru saņemti sirmie mati, pie rokas kādreizbijusibalta rokassomiņa ar neatminamu zvēriņu pie rāvējslēdzēja. Noliekusies pār leti viņa čukstus runāja ar darbinieci un mazliet rezonēja dīvainā pozā un paceltās iedegušās kalsnās rokas. Viņa palūdza 0,5 l trauciņā ielikt vārītus kartupeļus un paņēma šķīvīti dienas zupas. Nejauši sanāca apsēsties tuvumā. Tantīte izēda/izdzēra zupas bļodiņu, brīdi padomājusi lēnām kustībām atlupināja vaļā kartupeļu trauciņa vāciņu un noēda kādu 3 cm slānīti. Promejot noķēru acu kontaktu un pasmaidīju un man par lielu pārsteigumu tantīte ņipri pamāja pretī, otrā rokā cieši satvērusi somiņu un kartupeļus. Un visu to laiku, kamēr vēroju, kā večiņa izdarās ar zupu un kartupeļiem, galvā joņoja domas- kā lai es paņemu viņai normālu porciju, saldo, kafiju, x tā lai viņu neaizvainotu un pēc iespējas anonīmi. nepaspēju izdomāt.
+ pirms pāris gadiem biju noskatījusi vēl vienu tādu sērdieņtantīti, kura staigāja pagalam kankaraina, zābaki ar saitīti pie kājas piesieti, lai turas klāt un man toziem mantojumā bija nonācis dūnu mētelis, tāds - līdz papēžiem un guli kaut sniegā un viendien es viņu noķēru uz ielas un piedāvāju to smalko mēteli un viņa man atbildēja kaut ko starp ej dirst un atšujies, vairs neatceros. nākamreiz satiku viņu vasarā pie ezera, viņa iebrida peldvietā, kurā tobrīd bijām ar divgadīgo A, novilka apenes un piečurāja ezeru, tā ka ārā varēja izbrist tikai caur to papildināto. i've got history w tantītes, ja?
|
|
|
Liekat tak tantītēm mieru. It kā viņas nezinātu, ko ēst. Es arī kādreiz nesapratu savu omi, bet, jo vecāka palieku, jo vairsk zinu, kas un cik ķermenim vajadzīgs. Un tas nav daudz, un ir lietas, ko nevajag nemaz, un ir lietas, ko citi neēstu, bet kas man der perfekti. Apskaties uz savu labdarības vēlmi, vai tā ir adekvāta.
Mans līdzatkarības deformētais prāts ātri nolasīja mazturību un nevarēšanu atļauties, nevis diētas dīvainības. Hvz, kura versija pareizā. Bet es mācos atpisties no vēlmes labdarīt tā ka chill
Labi, čill, bet kas ir ziemas caurgalvītis?
tas adītais ausu sildītājs :)
Manā rajonā ir tantīte, kuru būtu grēks tā dēvēt. Izskatās pēc pensionētas troņu spēļu Briannas vai kā to bruņinieci tur sauca. Gara un stipra, taisnu muguru, baltiem matiem astē, mierīga un autoritatīva. Staigā ar nūju. Ja nāk garām, kad tīru trotuāru, piestāj parunāties un pastāsta kādu stāstu. Viņai nenākot miegs, tāpēc daudz staigājot naktīs un naktīs daudz ko varot redzēt. Viņa nelīdzinās nevienai man zināmai vecai sievietei. |
|