šausmas, šausmas, šausmas, cik traumatisks process.
pirms laika bija tvnetā reportāža no, šķiet, āfrikāņu cilts, kur tradicionāli apgraiza zēnus un tie ir ikgadēji svētki visā ciemā. tad puiši to zina, tam gatavojas, viņiem tiek pasniegta kā vērtība tas, ka viņi kļūs par vīriešiem. cik saprotu, tas ir arī krietni mazāk sāpīgi, jo saistīts ar vienkārši ādu, nevis daudzu nervu krustpunktu.
te nabaga bērns iet uz ballīti, bet tiek šokēts un ļoti smagi gan fiziski, gan emocionāli aizskarts. ļoti neizprotami, ja jau pašas meitenes tam nekā, pilnīgi nekā netiek sagatavotas. un domāju, ka arī meitenes tālāk aug ar tādiem uzskatiem, vērtībām un pašnovērtējumu, kas mums nu galīgi nav saprotams.