Pie tam - viņa paša uzmanības pievēršana. Ģeniāli :(

(Reply to this) (Thread)

nu jā - diez kas būtu, ja katrs, kurš gribētu pievērst uzmanību, tā darītu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vismaz pārapdzīvotība vairs noteikti nebūtu problēma..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

cik bieži Tu saskaries ar pārapdzīvotību?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Katru reizi, kad iekļūstu sastrēgumā ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vienkārši cilvēki bagātāki palikuši - ar sabiedrisko transportu negrib pārvietoties, ar personīgajiem auto gan. Matemātisks uzdevums - cik autobusus vajadzētu 2 km sastrēgumā sēdošajiem 2 joslās, kur automašīnā vidēji 1,5 cilvēki? Un cik daudz vietas aizņemtu šie autobusi uz ielas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Btw, tajās reizēs, kad sanāk braukt ar sabiedrisko transportu, man arī rodas aizdomas, ka pārapdzīvotība varētu būt problēma.

Labi, neņem par pilnu, es te muļķi laižu jau kopš komenta 19:55. Savukārt, nopietni runājot par visu:
- vardarbība kā uzmanības pievēršana. Man ir aizdomas, ka, piemēram, ģimenes ietvaros tas notiek nemitīgi, protams, ne tik ekstrēmās formās. Demonstratīvais suicīds varētu būt viena no galējām formām. Māte, kas uzkliedz bērniem, vai vīrs, kas uzkliedz sievai, jo normālā balsī teikto otra puse neņem pierē, ir otrā spektra galā. Un ko nu?
- okei, tad, kad man sabiedriskais transports nodrošinās nokļūšanu darbā nevis stundas laikā, kā šobrīd, bet 20 minūtēs, kā ar mašīnu, un kad man nevajadzēs aizsargāt savu privāto telpu no piedzērušiem/paģirainiem ļaužiem, es nopietni apsvēršu iespēju vismaz darbadienās pārsēsties uz sabiedrisko. Bet tikmēr - nu sōre, kamēr es varēšu atļauties, es braukšu ar mašīnu. Un, starp citu, esmu diezgan pārliecināts, ka Tu pie manā situācijā rīkotos līdzīgi.
Hau, esmu runājis :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā - sabiedriskais transports Rīgā nav pietiekami labi organizēts, lai tas būtu izdevīgākais un patīkamākais veids, kā no punkta A nokļūtu līdz punktam B. Taisnība, Tavā situācijā droši vien rīkotos līdzīgi. Tagad atceroties 15. trolejbusu laikā no 7.00 līdz 9.30, esmu priecīga, ka vismaz darba vieta tagad ir ar kājām aizsniedzamā attālumā (nav jāizmanto sab.transp., lai tur nokļūtu).

Par vardarbību - kaut kādā ziņā vieglākais ceļš, lai mani pamanītu, ņemtu vērā. Jebkur - ģimenē, darba vietā, skolā utt. Atliek būt tikai nedaudz agresīvākai par vidējo un savs efekts ir panākts. Laikam tas ir apgrieztais loks, no kura nav iespējams izkļūt. To iemācāmies ģimenē kā bērni un nododam tālāk jau saviem bērniem.

(Reply to this) (Parent)