Mana lielākā problēma, kā izrādās, ir nespēja samierināties. Nu jau liekas, ka esmu samierinājusies, bet gan jau kādi tuvinieki vēl pa reizītei iespļaus dvēselē šajā sakarā. Nu pagaidām es smaidu un liekas, ka dzīvošu. Laimīgi dzīvošu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu tā tik turpināt, smaidi vairāk.
P.S. Reizēm drīkst arī sabrukt galu galā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Zinu, ka drīkst, bet man nepatīk kļūt par apgrūtinājumu tuvākajiem. Man liekas, ka meitene, ar kuru it kā dzīvoju kopā, vairs nezin, kā mani uztvert.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man arī nē, es mēdzu slēpt to, ka man ir sūdīgi, tā paša iemesla dēļ. Izmisīgi izvairos no jebkādiem palīdzības mēģinājumiem, jo parasti jau arī ir tā, ka kaut kas pašai jāizfunktierē un jāsaprot, citi tur parasti nevar neko daudz palīdzēt ārpus samīļošanas vai laba vārda. Bet ja tu pasaki, ka tev ir krīze un neņem mani pierē, tas nedarbojas? Man gan bail dot padomu, nezinot situāciju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ar dažiem tuvākajiem darbojas brīdinājums "neņemt nopietni", bet nu mājās mums te ir tāda pārāk dīvaina situācija.

(Reply to this) (Parent)