Hmm, es arī neesmu kopengāgens šajā visā, taču tas netraucē provēt izteikt viedokli :)
Tad jau, man domāt, to var attiecināt uz ģimenes/audzināšanas attiecībām ar "pieaugušā dzīvi" kopumā, un to, cik lielā mērā tas, ko daram, atšķiras no bērnībā mācītā, sākot ar tautas pasakām un beidzot ar, piemēram, pionieru "Cīņai par PSKP lietu vienmēr gatavs!", kam tas vēl patrāpījās.
Vai šīs atšķirības rada konfliktu - jap, ļoti iespējams. Vai to kaut kā var mīkstināt? Jap, mēģināt dzīvot pēc pasaku motīviem, bet bērnus audzināt par ciniķiem, piemēram :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:)
Es šodien tikai par seksu laulībā un atturību no seksa ārpus laulības domāju. Ja nu gadījumā man rīt radīsies spēja vispārināt morālās vērtības arī līdz pasaku tēliem, tad es vēl kaut ko par to ierakstīšu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, šajā sakarā es varētu teikt tā, ka imho celibāts nav gluži vienkārša lieta, un sublimācija lielākajai daļai nepadodas. Un, ja tā, tad ir diezgan šaizīgi, jo vai nu sanāk precēties tikai tādēļ vien, lai būtu sekss (kas imho diez vai ir pamats noturīgai laulībai), vai arī sanāks kā dr.Freida pacientēm (to, ka psihoanalīze radās, Freidam strādājot ar pacientēm, kuru problēmas slēpās apspiestā seksualitātē, un tādēļ Freida mācība bija tāda, kāda nu tā bija, Tu, cerams, zini).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Celibātu varbūt kādā citā domu uzplūdā iztirzāšu - tiešām nav vienkārši, īpaši, ja cilvēks pats no sevis to izdomā un pieņem. Bet to atstāšu.
Neesmu precējusies - nav ne jausmas, kas ir noturīgas laulības pamats. Bet nu kristīgajā baznīcā ir uzskats, ka sekss ārpus laulības ir grēks. Un grēks - tas ir slikti, jo ved uz iznīcību un mūžīgu pazušanu. Un šeit arī nesākam domāt par katoļu priesteriem pedofiliem, luterāņu mācītāju daudzsievību un pareizticīgo priesteru zoofīliju. Un tagad piedodiet visi, kuru reliģiskās vai jebkādas citas jūtas ar šo aizskāru. Un tad sanāk, ka ja gribas seksu, da nu labi, cik nu gribas, bet vajag - tad atliek laulība. Tie, kuriem nav saistoša kristīgās baznīcas mācība, par šo visu neliekas ne zinis un dzīvo (laimīgi) tālāk.
Par sublimāciju - man liekas, ka katoļiem un pareizticīgajiem ir kaut kāda literatūra par to, bet neesmu lasījusi, tāpēc nezinu, cik tas ir jēgpilni. Diemžēl visas citas konfesijas Latvijā nodur acis un cer, ka ticīgie paši ar visu lieliski tiks galā. Un pie visām bēdām - arī Dr. Zālītis vairs neko neuzrakstīs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu okei, ne celibātu, varbūt nepareizi lietoju šo terminu, kā ilgstošu atturību.
Principā varbūt var teikt, ka seksa esamība lielā mērā ir sabiedrības noteikta - dzimumgatavība iestājas ap kādiem 11-12? gadiem, taču dzimumdzīve sākas vēlāk, un tos gadus jaunie cilvēki dzīvo bez seksa, un neko, sveiki un veseli; taču tur varbūt var iebilst, ka pusaudža gados hormoni strādā citādāk, utt utjp, un baidos, ka atbildi uz šo jautājumu nezin neviens.
Grēks. Hmm, vai kristīgās baznīcas apgalvojums par to, kas ir grēks, ir nemainīgs? :) Kādreiz nogalināt neticīgos, piemēram, skaitījās visnotaļ svētīgi imho. Šobrīd - neesmu pārliecināts, vai luterāņu baznīca skandināvu valstīs, kur oficiāli reģistrēto laulību skaits afaik ir stipri zems, tiešām propagandē uzskatu, ka sekss ārpus oficiālas laulības ir grēks ;) Saki, ja kļūdos :) Un, galu galā, vai kristietība neparedz arī grēku piedošanu? :)
Es bik šaubos, vai sublimācija ir lieta, ko var no grāmatas iemācīties, bet nu labāk jau ir, ja ir kāda literatūra, nekā ja tās nav.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Atbildēšu tikai uz vienu - skandināvu luterāņiem ne tikai sekss ārpus laulības ir ok, bet Zviedrijā arī homoseksuālu pāru svētīšana baznīcā notiek un arī homoseksuāli cilvēki var būt mācītāji. Tur tiek propagandēts uzskats, ka svētīgi ir ziedot naudu Indijas bērnu izglītībai (tikai viens piemērs) un ar to lielā Zviedrijas luterāņu baznīca arī nodarbojas - daudzas labas un apjomīgas sociālās aktivitātes valstī un pasaulē. Nu labi - notiek arī dievkalpojumi.
Un otru - jā, bez grēku piedošanas mēs visi būtu pazuduši. Tagad vismaz ir cerība. Un to tad arī baznīca sludina.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu redz, grēka jēdziens kristietībā ir atkarīgs no valstu robežām, par laika dimensiju vispār nerunājot...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu arī vienas valsts robežās grēka jēdziens var tikt dikti dažādi skaidrots dažādās konfesijās.
Bet nu krustu karu laikos baznīcai bija dikti liela politiska vara un politisko mērķu sasniegšanai visi līdzekļi labi, pat ja tas no morāles viedokļa ir nepārāk. Tas nav pareizi, bet tas notiek - arī tagad.
Par grēka jēdzienu - vairāk rīt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un kā tad noteikt, kura ir "pareizā" grēka interpretācija, un kura - "nepareizā"? ;)
OK, tad līdz rītam. Arlabunakti :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es neņemšos spriest, par pareizo vai nepareizo grēka jēdzienu interpretāciju - es esmu izvēlējusies savu Baznīcu un tās mācību, kas, cik nu es saprotu, saskan ar Bībeles mācību, kas ir vienīgā taustāmā Dieva atklāsme cilvēkiem. Par Bībeles interpretāciju un visu pārējo - arī kaut kad.
Ar labu nakti!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Labrīt!
Un ko Tu darīsi, ja Tavā baznīcā iestāsies reformu gars, un tā pasludinās, ka sekss ārpus laulībām nav grēks? Nepieņemt to nozīmētu atšķelšanos no šīs baznīcas (kas, savukārt, nozīmē, ka svarīgs ir nevis baznīcas grēka jēdziens, bet gan Tava personiskā izpratne par to, un tēmu par baznīcu varam svītrot no saraksta), pieņemt nozīmētu to pašu sašķeltību, par kuru rakstīji savā pukstā, ne tā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Labrīt!
Reformu gars ir klātesošs visu laiku, bet nu ir labi, ja cilvēki vada to garu vai reformas. Nu pat skandināvu baznīcās nekur nav pasludināts, ka sestais bauslis "Tev nebūs laulību pārkāpt" ir atcelts. Vienkārši uz to tiek pievērtas acis un vairs netiek sludināts, ka sekss piederas tikai un vienīgi laulībai. Un tā jau ir mācītāju atbildība Dieva priekšā par mācības nepilnīgu sludināšanu.
Domāt par to, kā būtu, ja būtu ir interesanti, bet ne produktīvi. Ja arī LELB kļūs pārāk liberāla, tad es domāšu tālāk, kā un ko. Jebkurā gadījumā ir svarīga personīgā izpratne par grēku. Un pēc tā jau katrs izvēlas arī savu baznīcu - ja Baznīcas mācība saskan ar manu pārliecību, vai arī es spēju pieņemt Baznīcā mācīto par savu, tad viss ir labi. Baznīcu nevar īsti svītrot no tēmu saraksta, tāpēc ka to veido tie paši grēcīgie cilvēki un tīri teorētiski viņiem ir ļoti līdzīga izpratne par grēku. Luters par grēku saka vienkārši: katra Dieva baušļa pārkāpšana ir grēks.
Kamēr man neliek mīlēt grēku un nesagroza mācību, balto saucot par melno un otrādi, tikmēr man liekas, ka nevajadzētu būt iemeslam atšķelties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu pag, ja tā, tad kālab vispār ņemt vērā baznīcu un tās interpretācijas? Tev ir sava izpratne par grēku jeb sava bauslības interpretācija*, un viss :)

* interpretācija, jo imho bausli "Tev nebūs laulību pārkāpt" var saprast gana dažādi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pašai baigais slinkums rakstīt, bet nu Baznīca (ne konkrēti LELB, bet kristīgā Baznīca visā pasaulē) ir Dieva veidota institūcija. Ja es teiktu, ka man ir vajadzīga piederība Baznīcai, jo tas ir spēks, tad tas izklausās nedaudz sektantiski, bet nu šovakar neko vairāk no sevis pateikt nevaru. Tāpēc tālāk ir Vanaga teiktais.

- Kas ir Baznīca? Ikdienā, kad runājam par Baznīcu, bieži vien domājam, ka tā ir ēka pilsētas vai pagasta centrā.

LELB arhibīskaps Jānis Vanags:
„Baznīca ir Kristus izvēlēts un Viņa paša radīts pestīšanas darba turpinātājs pasaulē. Ja mēs tā padomājam, Jēzus varēja uzrakstīt piemēram, grāmatu, lai visi lasa. Bet, cik zināms, Viņš pats neko nav rakstījis. Vismaz kanoniskajos rakstos nav nekādu Viņa autogrāfu.

Tā vietā Viņš sapulcināja savus mācekļus, mācīja viņus, deva tiem Svēto Garu un, aizejot debesīs, atstāja viņus par savu miesu Zemes virsū - rokām, kājām, muti, acīm un ausīm.

Tāpēc arī Baznīcu Svētajos Rakstos dēvē par Kristus miesu. Tanī ziņā Baznīca ir pavisam kaut kas cits nekā tikai ēka. Dievnams ir tikai vieta, kur Baznīcai pulcēties un darīt to, ko Kristus ir aicinājis darīt.

To vajadzētu atcerēties visiem, kas Baznīcu sauc par cilvēku izdomājumu vai par biznesa projektu, kā bieži vien to tagad var lasīt interneta diskusijās. Vai, ka Baznīca ir mazsvarīga lieta, salīdzinot ar cilvēku personiskajiem kontaktiem, kuri uzskata, ka var uz baznīcu iet un var neiet, ka Baznīca ir tikai ārēja izrādīšanās. Ļoti daudz ir visādu spriedumu, ko cilvēki izsaka par Baznīcu.

Uz tiem visiem, pirmkārt, ir viena atbilde: Baznīca ir paša Kristus gribēta, paša Kristus iedibināta un izvēlēta Viņa darba turpinātāja. Kristus miesa, inkarnācijas vai iemiesošanās turpinājums, bez kura nav iespējams Kristu ne satvert, ne aptvert. Tikai Baznīcā mēs varam tā pa īstam piedzīvot Kristu. Kā Mārtiņš Luters definēja Baznīcu, - Baznīca ir avis, kas dzird un klausa sava gana balsi.

Tie cilvēki, kas seko Kristum. Ar visu to, kas viņiem ir dots, sākot no Svētā Gara dāvanām - saprast Rakstus un ticību, kas arī ir Svētā Gara dāvana un beidzot ar garīgo amatu un sakramentiem. Tā ir Baznīca.” *

*(No intervijas ar LELB arhibīskapu Jāni Vanagu „Atcerieties, kādam Garam jūs piederat!” laikrakstā „Svētdienas Rīts” 2006. gada 29. jūlijā)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu kaut vai par to 6. bausli - nē, tā nav mana personīgā interpretācija. Es pieturos pie Mārtiņa Lutera bausļu interpretācijas, ko māca manā Baznīcā. Bet to es esmu izvēlējusies, jo nav jau šajā laikā viena patiesība, ko visi zinātu.

(Reply to this) (Parent)