Tuvākie |
[19. Jun 2005|13:28] |
Šodien dievkalpojumā sēdēju tur, kur sēž kavētāji - beigās. Un man abās pusēs sēdēja sievietes gados - viena ap 70, otra - ap 55-60. Un tad es sāku domāt, cik jūtīga es esmu uz savu tuvāko vajadzībām? Neesmu. Esmu diezgan nejūtīga, dažreiz pat apzināti.
Bija tāda situācija, kad redzēju, ka vecākā no sievietēm mēģināja dziedāt dziesmu, kas nebija jādzied - viņa skatījās blakus lapaspusē dziesmu grāmatā. Ko man tas būtu prasījis parādīt īsto dziesmu un īsto rindiņu? Neko. Tikai iziešanu no savas komforta zonas. Savukārt otrā pusē blakus stāvošā sieviete nebija paņēmusi dziesmu grāmatu. Ko man būtu prasījis vienkārši viņai piedāvāt dziedāt no manējās vai vēl labāk paiet piecus soļus, lai atnestu viņai atsevišķu grāmatu? Neko. Tikai iziešanu no savas komforta zonas.
Kāpēc Somālijas bēgļiem ir vienkāršāk noziedot naudu, nekā ar elementāri humānu rīcību palīdzēt savam tuvākajam? Laikam tāpēc, ka izņemt naudu no naudas maka ir vienkāršāk/ pierastāk.
Labi, ka dievkalpojuma beigās jau varēju vecākajai no sievietēm palīdzēt tikt galā ar dziesmu meklēšanu un paskaidrojumiem. Neliels, bet progress tuvākmīlestībā. |
|
|
Comments: |
eh..bieži vien daudzas šadas situācijas man ir. kad k-kā saprotu, ka vajag un varu, bet tomēr k-kā nobremzēju un to neizdaru.
tā jau laikam katram ir - dažādās vietās un situācijās. Bet esot baznīcā vismaz es īpaši aizdomājos par tuvākmīlestību - žēlsirdīgais samarietis utt.
| From: | dat |
Date: | 20. Jūnijs 2005 - 09:13 |
---|
| | | (Link) |
|
es jau ar sēdēju stipri pie beigām - kaut kavētājs īsti nebiju :) Pie tam es redzēju, kā Tu palīdzēji tantēm (un tikai to), kas man likās tā baigi labi no Tavas puses :)
paldies! bija jau labi, ceru, ka varu arī vairāk par dziesmu parādīšanu dziesmu grāmatā. | |