| Stāsts iz šodienas |
[9. Jan 2011|23:50] |
Tātad no vienas lielākas tikšanās (vietējo kristiešu tikšanās) izeju un man no turienes pakaļ steidzas viens vīrietis. Viņš mani ir vērojis visas pēdējās 3 stundas. Bet nu ko tur daudz. Un uz ielas panākot mani, viņš man kaut ko turciski jautā. Es nesaprotu. Pārjautāju nez cik reizes. Un tad nonācām līdz tam, ka viņš prasa kaut ko, kur varu saprast vārdus "evli", "Letonya'da" and "Antep'da". Un mans loģiskais domas gājiens ir tāds "ev" ir māja. Un es nezinu piedēkli "li", bet kas tad tur tāds varētu būt. Un tad nu nodomāju, ka viņš man jautā, vai man ir mājas Antepā. Uz ko es droši atbildu "evet" ("jā"). Pēc tam nekavējoties seko "Görüşürüz!", kas nozīmē "Uz redzēšanos!" un viņš aiziet. Es vēl pie sevis nodomāju, hmm, diez kāpēc viņš gribēja zināt, vai man ir mājas Antepā, bet lai jau nu. Un tad kad es biju nokļuvusi gandrīz mājās, tad man pēkšņi atmiņā atausa, ko nozīmē "evli". Tieši tulkojot, tas nozīmē "kāds ar māju", bet tā kā šo vārdu lieto arī uzturēšanās atļaujās un citos oficiālos dokumentos, kur tas nozīmē "precējies". :) Tā nu man liekas, ka es iespējams nezinot valodas nianses pietiekoši sevi pasargāju no kārtējā sekotāja. Jo es pat domāt negribu, kāds būtu viņa scenārijs, ja es būtu atbildējusi pareizi - ka neesmu precējusies. |
|
|