| Šodienas saulesstariņš |
[30. Jul 2007|22:30] |
Šodien zvanu uz Īriju saviem kolēģiem. Man nav tiešā numura, tāpēc lūdzu, lai mani savieno, ar ko man vajag. Un jūs jau zināt, ka bieži laikā, kamēr savieno, skan mūziciņa. Nu parasti ir tāda derdzīga, ko negribas klausīties un ja man prasītu, tad es labāk izvēlētos kaut kādus parastos pī-pī signālus, nevis to derdzīgo mūziciņu. Bet tiem maniem īru kolēģiem skan "Ain't no sunshine when she's gone..." un es gribu, lai mani ilgāk nesavieno, bet lai tikai varētu paklausīties. :) |
|
|
| |
[30. Jul 2007|22:35] |
Patstāvīgo klientu dēļ man rīt no mājām jāiziet 7:30, jo jau 7:45 viņiem vajag kaut ko no mums. Labi, ka viņu viesnīca ir blakus kvartālā. Un tad man no 8:00 līdz 9:20 ir laiks. Varbūt derētu matus apgriezt līdz vadības sēdei. Nu zinu, ka derētu, tikai nezinu, vai izdosies.
Un tagad vajadzētu sēdēt un apsvērt prātā visus iebildumus un lieliskos ierosinājumus par pārējo nodaļu darbību, bet nu - es skatos Jauno Vilni (priecājos, ka Ērgli novērtēja) un domāju, ka forši ārā līst.
Vakar nopirktās foršās kurpes man šodien tā kājas nograuza, ka beigās pat kliboju. Bet nu - pēc 5 dienām tās būs visu laiku mīļākās kurpes.
Un šodien pārsteidzošā kārtā lidostā satiku savu krusttēvu - mēs redzamies reizi 2 gados, tāpēc brīnos, ka atpazinām viens otru.
Un man šodien bija dusmas uz mašīnas mazgātājiem - ja viņus nevaktē un vadība jau aizgājusi mājās, tad tik pavirš darbs, ka es drošs paliek nedrošs pārjautāju, vai tā skaitās tīrīta mašīna. Nu vispār - es jau zinu, neviens strādāt negrib un visi slinki. |
|
|
| Dīvāna jautājums |
[30. Jul 2007|22:47] |
Man kā ļoti neizvēlīgam cilvēkam ir problēma - ja ir pārāk daudz lietas, no kā izvēlēties, es neizvēlos neko. Nu šoreiz tas ir dīvāna jautājumā. Šodien atradu divus jaukus katalogus un sapratu, ka dīvāna iepirkšana ievilksies, ja vien nepaņemšu tieši tādu, kāds te pirms brīža jau stāvēja (un uz to tiešām velk). Ja gribēšu atrast labāko cenas/kvalitātes attiecību, tad beigās nebūs īstais tonis un visa meklēšana būs podā nolaižama. |
|
|
| |
[30. Jul 2007|22:54] |
|
Un ar skumjām jāatzīst, ka nīderlandiešu valodu tik pat kā esmu aizmirsusi. Vairs jau tikai sasveicināties varu, ar nelielu piepūli vēl atceros skaitļu vārdus, bet viss cits - tutū. Valoda ir jālieto. |
|
|
| |
[30. Jul 2007|22:58] |
|
Es nezinu kurā brīdī, bet es esmu iemācījusies smaidīt. Vai jau strādājot ar klientiem, vai tad, kad smaidīšana bija daļa no biroja dvēselītes pienākumiem. Bet nu pie tā arī jāturas. :) |
|
|