|
[15. Jun 2007|00:08] |
Man ir žēl, ka man nepatīk pašai sev gatavot. Bet diez vai tur kaut kas ir maināms - man vajag vismaz vienu labu cilvēku, kuram gatavot. Šodien man pašai patika krāsnī ceptie kabači ar Provansas zālītēm. Un vēl man patika iepirkšanās tirgū. Un vēl es gribu zemenes. Varētu svētdien aizbraukt pie vecākiem uz pirmajām zemenēm. Lētāk, protams, ir nopirkt Rīgā. Bet tas nav tas. |
|
|
|
[15. Jun 2007|00:20] |
Pēc šodienas sarunas sapratu, ka āķis lūpā ir, bet fakts, ka no acīm prom, no sirds ārā, nepalīdz to āķi pieturēt. Un pārāk piecirst arī ir bīstami. Kaut man pietiktu gudrības un apstākļi sagrozītos man par labu. |
|
|
|
[15. Jun 2007|00:22] |
Un ir tikai viens cilvēks, kas līdz šim man no rītiem vienmēr ir jautājis, vai esmu izgulējusies (ar domu - pietiekami ilgi gulējusi), jo tāpat kā es nav rīta cilvēks. |
|
|
|
[15. Jun 2007|00:24] |
Un ja nu jūs tas nomierina - tad neņemiet vērā - tie ir hormoni, ne es. :) |
|
|
|
[15. Jun 2007|00:40] |
Šis ir superīgs monologs no izrādes Planēta. Un es vēljoprojām slimoju ar Griškovecu. Un tā izrāde kopumā ir ģeniāla. 2 cilvēku teātris. Ņamm.
Un tagad gan ar labu nakti! |
|
|
|
[15. Jun 2007|20:15] |
Ir tik dīvaini atkal piedzīvot to sajūtu, ka abiem ir simpātijas, citi to mana, bet nu paši neko. Un citi aiz muguras ķiķina. Bet es te tikai spēlējos. Nu tā kā pusaudža gados. |
|
|