| Nespēju atturēties, nepārkopējot no vēstulītes |
[24. Apr 2007|01:29] |
the Lewis Carroll quite is this:
Alice .. felt quite relieved to see it trot away quietly into the wood.
Alice was a little startled by seeing the Cheshire-Cat sitting on a
bough of a tree a few yards off. The Cat only grinned when it saw her.
"Cheshire-Puss," began Alice, rather timidly, "would you please tell
me which way I ought to go from here?"
"In that direction," the Cat said, waving the right paw 'round, "lives
a Hatter; and in that direction," waving the other paw, "lives a March
Hare. Visit either you like; they're both mad."
"But I don't want to go among mad people," Alice remarked.
"Oh, you can't help that," said the Cat; "we're all mad here." |
|
|
| |
[24. Apr 2007|01:30] |
Ideja - pagulēt pirms nakts cēliena - bija slikta. Pirmkārt, jau brīnums, ka es pamodos. Bet tas daudz nepalīdz. Miegs ir katrā manā šūnā. Nu smadzenes pamazām sāk mosties, bet ķermenis vilina "nāc gulēt!". Jā, zinu, ka tāda ķermeņa mocīšana ir stulba, bet ko padarīt. Arī tēju bez apgrūtinājumiem šobrīd uztaisīt nevaru. Man ir tikai minerālūdens un energy drinks. Un savukārt par energy drinkiem es gribu teikt - pē, tas viss ir pē. It kā baigā kofeīna un/vai taurīna deva, bet vismaz uz mani melnā tēja ar cukuru darbojas 3 reiz iedarbīgāk. Un īstās zaļās tējas vispār ļauj pa sienām staigāt (liels pārspīlējums).
Bet kamēr es gulēju tās 2 stundiņas, tikmēr sapnī mēs ar Jeļcinu izpildījām vienu slepeno misiju. Bija ziema, sniegs, tumsa un braukāšanās ar sniega traktoriem kaut kāda īpaši apsargāta objekta tuvumā. Lai viņam vieglas smiltis un mūžīgs miers! |
|
|
| |
[24. Apr 2007|01:50] |
|
Un ko es vēl gribēju atzīmēt - Stockmann ir Spānijas dienas un Elmārs Tannis dzīvajā taisīja kulinārijas šovu veikala apmeklētājiem. Bija jauki. Ja man nebūtu bailes visu salaist dēlī, es noteikti pamēģinātu mājās uztaisīt paelju, kas man dikti garšo. Uzreiz atceros laiskās dienas Setē, kas gan ir Francijā, bet manā gadījumā tik un tā saistās ar paelju. |
|
|
| |
[24. Apr 2007|02:54] |
|
Apkārt pārāk daudz cilvēku ar ievainotām pašapziņām. Jā, arī es. |
|
|
| Cīņa satiksmē |
[24. Apr 2007|10:01] |
Nu jau gandrīz mēnesi es sevi asociēju ar darba ļaudīm vulgaris. Līdz ar to arī jauni piedzīvojumi un novērojumi. Piemēram, sabiedriskajā transportā.
Cilvēki dodoties ārā no mājas, nobučo mīļos, un aptver, ka viss labais un gaišais paliek mājās. Ārpusē ir nežēlīga cīņa par izdzīvošanu. Jau kāpņu telpā viņi ir pietiekami agresīvi, lai nolādētu vai vienkārši nolamātu kaimiņu (vai nu atkritumu vai kaķu dēļ).
Tālāk viņi cīnās satiksmē. Par automašīnās braucošajiem būs kāds cits stāsts, lai gan visi jau tāpat zina cīņu sastrēgumos un pēcāk cīņu par stāvvietu. Tie darba ļaudis, kas savu iemeslu dēļ braukā ar sabiedrisko, cīnās jau uz trotuāra ar gausajiem pensionārien un dezorientētajiem alkoholiķiem. Tālāk cīņa notiek uz gājēju pārejām, kur gan spēku samērs parasti nav vienkāršā darba ļauža pusē. Tālāk cīņa notiek pieturā. Nedaudz arī garīgā nozīmē - lai uzveiktu sevi un lai skaļi nepateiktu, ko domā. Nu ja fiziskā cīņa ar elkoņu palīdzību ir ļāvusi ieņemt iekāroto sabiedrisko transportu, tad tas jau ir daudz, bet cīņa vēl nav galā. Cīņa par privāto zonu Rīgas sabiedriskajā transportā nenotiek, nu ja tomēr, tad ļoti reti. Transporta līdzeklī galvenās cīņas ir par sēdvietas iegūšanu un saglabāšanu, neskatoties uz grūtniecēm un pensionāriem, kuri, kā likums, brauc nelaikā. Otra galvenā cīņa ir ar konduktoru - grūstīšanās un berzēšanās, par biļetes nopirkšanu, normāla atlikuma izdošanu, biļetes uzrādīšanu un saglabāšanu. Un tad vēl cīņa par izkāpšanu, cīņa pieturā un uz trotuāra. Un tad nonākot darbā, daži turpina cīņu uz dzīvību un nāvi, daži bauda uzvaras saldmi un atslābst.
Man, starp citu, tagad jāpārvietojas ar diviem transporta līdzekļiem, lai no mājām nokļūtu darbā. Un nu pa šīm nedēļām es zinu, ka www.rigassatiksme.lv un arī pieturās redzamie transporta attiešanas laiki ir stipri aptuveni, jo ja ir sastrēgumi, tad tie saraksti vairs nav izpildāmi. |
|
|