nu šis nav arī labs mirklis, kad apcerēt vēlmi būt latvijā - tumšākais gada laiks, absolūta bezsniega ziema, uzvilkta, apdraudējuma sajūtu pilna (bankas, referendumi etc) nācija. ja sirds nav te, nav te jāpaliek. pienākuma dēļ te palikt, piedod, bet drusku izklausās pēc pienākuma nešķirties, kaut arī laimes attiecībās nav. varbūt tev šie gadi jāpavada citur un latvijā laimē diet tev lemts pēc gadiem x, kad arī būs radusies organiska vēlme to darīt. :)

(Reply to this) (Thread)

Paldies Tev! :*
Es gan nekur vēl nebēgu prom, bet apziņa, ka man nav jājūtas vainīgai par vēlmi būt kaut kur citur (un šo vainas apziņu man smagi mēģināja iepotēt vairāki paziņas pagājušā nedēļā), ir laba.
Vienīgi tie skeptiskākie patrioti noteikti teiktu, ka varbūt pēc gadiem x vairs nebūs tādas Latvijas, kurā ziedēt vai diet. Bet pēc 150 gadiem tiešām nebūs, par laimi man nav izredzes tik ilgi nodzīvot.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

gadaas (bet ne vienmer, protams), ka tie potetaji ir tie, kam pasiem gribetos ko pasakt, bet ir bail/nepietiek uznemibas/etc, tapec ir parliecinajusi sevi, ka palikt uz vietas ir patrotisms un kaa apstiprinajumu savam domam censas par to parliecinat ari apkartejos (tevi).

(Reply to this) (Parent)