Jaunie darbinieki rūpējas par asām izjūtām |
[24. Feb 2010|09:11] |
Arrgh! Šorīt atnāku uz darbu un redzu, ka visas durvis birojam vaļā, seifa atslēga seifa durvīs un neviena nav. Ātri apzvanu visus, kuriem ir kaut minimāla iespēja būt šeit pirms manis un atslēgt visu. Neviens šeit nav bijis ne naktī, ne agrāk no rīta. Arī darbinieks, kurš vakar strādāja, dievojas, ka viņš noteikti ir aizslēdzis biroju. Pēc 10 min viņš atzvana un tomēr saka, ka laikam jau viņš neko nav aizslēdzis. Labi, ka es tomēr nejūku prātā. Pārbaudīju vērtības seifā - nekas nav pazudis. Bet nu uz minūtēm 15 bija dīvaini. |
|
|
Comments: |
vari vēl paspēt savākt vērtības un teikt, ka pazudušas!
Un nodrošināt sev "kūrortu" Iļģuciemā uz pārdesmit gadiem. Mjā, tieši tas, ko es vēlos.
Kruta! Man šitā vienreiz bija mājās. Bērni bija izdesojuši kaut kur ārā un apmēram divas stundas viss bija pieejams...
Te ir runa par visu nakti.
| From: | courty |
Date: | 24. Februāris 2010 - 10:29 |
---|
| | | (Link) |
|
ar manu arrgh (kolēģe viena krīt uz nerviem) ne salīdzināt..
:) būs jau labi (ātrāk vai vēlāk)
Aaaaakdievs!! Es pilnīgi iztēlojos to sajūtu. Kad tikko sāku strādāt, tad kādu pirmo nedēļu vismaz naktīs murgoju, ka noteikti kaut ko aizmirsu aizslēgt vai pāradresēt.
Pāradresācijas blakus tam ir vienkārši piliens pret okeānu. :) | |