Man ir pilnībā plīsusi ceļa locītavas priekšējā krusteniskā saite. Paiet pa gludu virsmu varu bez sāpēm, bet uz rotācijas kustībām ir asas sāpes. Nevaru ne pietupties, arī guļot, ja nepiedomājot grozos, mēdzu izdarīt tā, ka pamostos no sāpēm. Par jebkādu sportu vai aktīvu dzīves veidu varu aizmirst - tas gan pārāk netraucē, jo neesmu nekāda sportiste, bet tomēr sāp arī ikdienišķās kustības. Tāpēc izšķīros par operāciju, jo tā locītava šobrīd ir nenofiksēta un pastāv liels risks iedzīvoties artrozē, kas parasti raksturīga tikai veciem cilvēkiem. 4 speciālisti, ar kuriem esmu konsultējušies, visi atzinuši, ka tā saite pati no sevis atjaunoties nevar un tur it nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Šī operācija nav bīstama, jo nav pat pilnā narkozē un mans izvēlētais ārsts tādas veic ~100 gadā, kas man liek domāt, ka viņš ir speciālists un es būšu drošās rokās.
Es ticu, ka pastāv variants, ka es iemācītos sadzīvot ar tām sāpēm, bet to saiti man vajadzēs tāpat, jo vēl daudz gribu dzīvē izstaigāt un iekarot, kalnus izkāpelēt, bērniņus iznēsāt un tā tālāk. Bet es Tevi labi saprotu - ir operācijas, bez kurām var iztikt, un organisms arī spēj pielāgoties un tikt ar sevi galā.
Lēmumu es esmu pieņēmusi un kopš tā brīža ir vieglāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, jā, ar ceļgala krustenisko saiti laikam tiešām ir sarežģīti. Bet, par mierinājumu, varu teikt, ka zinu daudzus, kam šī operācija bijusi un norite'jusi veiksmīgi, un var atkal spēlēt basīti (tie visi ir čaļi).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, es arī lasīju daudz par tiem rezultātiem. Mans ārsts vienīgi teica, ka kontaktsports pieļaujams ir tikai pēc 6 mēnešiem no operācijas brīža - tik ilgs laiks paiet kamēr cīplas implants saaug ar kauliem, izveidojas jauni asinsvadi utt.

(Reply to this) (Parent)