Kura saite un cik lielā mērā un kopš kura laika tev viņa traucē? Manpagājušo gadu, nē, aizpagājušo, jūlijā saplīsa saite ap potīti. Ir tāda - kas tura to cīpslu, kas aiz potītes, savā vietā. Vairāk speci teica, ka ļoti reta trauma, ka glābs tikai operācija, bet rezultrātu garantēt nevar (tā saite kā zīda lentīte, kur iedur - tur plīst tālāk, būs, iespējams jāšuj iekšā "ielāps"), pēc tam 6 nedēļas ar kruķi un ģipsī, un tā. Sākumā paiet nevarēju nemaz, sāpes drausmīgas. Tad sāpes rimās, bet palika ļoti nepatīkamā "kājas izšļukšana", pirmkārt- sāpiga, otrkārt - jāpieliecas un ar roku jāiebīda cīpsla pareizā vietā, lai varētu klunkurēt tālāk. vispār - varēju paiet tikai pa pilnīgi gludu (asfalts, grīda) virsmu. Līdzko kaut vai smiltis, vai mazi akmentiņi, nerunājot par zāli, mežu, da jebko - tā uzreiz cīpsla ārā. Pa trepēm - tikai ar vienu kāju pa priekšu. Taisījos, taisījos uz to operāciju, bet laika nebija - darbs. Tad vēl iztēlojos, kā es pēc tam ar kruķi un ģipsi pa ziemas spelgoni pa būvi tenterēšu katru otrdienu. Un vēl mans mugurkaula dakteris, ievērojams speciālists, kurš nav gluži ķerts uz operācijām, kā daudzi viņa amatbrāļi, teica "nu, es sev gan tādu ietu neoperētu". Tā arī noslinkoju. Un - kāja pati rehabilitējās, apmēram gada laikā. Pat mazāk. Tagad varu visu - i kāpt, i lekt, i dejot. Gadās, ka potīte izšļūk, bet pavisam viegli, bez īpaši nepatīkamām sajūtām, un tūliņ pati ieiet atpakaļ. Un nevar vēl zināt, kā būtu bijis, ja operētu. Ai, tas tā. Netaisos Tevi atrunāt no operācijas, pie tam nezinu Tavu gadījumu. Vienkārši gribēju izstāstīt savu "brīnumaino izglābšanos". (Vispār nu jau kopumā ir 4 operācijas, kuras neesmu veikusi un kuras, tagad jāatzīst, būtu bijušas gluži liekas, bet ko ārsti man gribēj veikt: mugurkauls kaut kad pirms 20 gadiem (ārsts teica, ja neoperēšu, drīz čurāšu biksēs - nekā tamlīdzīga), žultspūslis, mugurkaula kakla daļa pavisam nesen (diska trūce, noņēmusies roka... dabūju roku atpakaļ bez bīstamās operācijas, vismaz pagaidām viss ok, nu jau kādu pusotru gadu), un tā kāja. iedomājies - ja es katru reizi būtu klausījusi.... Bet sirdi gan man operēja, un ticu, ka tas bija nepieciešams. Vienkārši katru reizi laikam rūpīgi jāizsver:)

(Reply to this) (Thread)

Man ir pilnībā plīsusi ceļa locītavas priekšējā krusteniskā saite. Paiet pa gludu virsmu varu bez sāpēm, bet uz rotācijas kustībām ir asas sāpes. Nevaru ne pietupties, arī guļot, ja nepiedomājot grozos, mēdzu izdarīt tā, ka pamostos no sāpēm. Par jebkādu sportu vai aktīvu dzīves veidu varu aizmirst - tas gan pārāk netraucē, jo neesmu nekāda sportiste, bet tomēr sāp arī ikdienišķās kustības. Tāpēc izšķīros par operāciju, jo tā locītava šobrīd ir nenofiksēta un pastāv liels risks iedzīvoties artrozē, kas parasti raksturīga tikai veciem cilvēkiem. 4 speciālisti, ar kuriem esmu konsultējušies, visi atzinuši, ka tā saite pati no sevis atjaunoties nevar un tur it nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Šī operācija nav bīstama, jo nav pat pilnā narkozē un mans izvēlētais ārsts tādas veic ~100 gadā, kas man liek domāt, ka viņš ir speciālists un es būšu drošās rokās.
Es ticu, ka pastāv variants, ka es iemācītos sadzīvot ar tām sāpēm, bet to saiti man vajadzēs tāpat, jo vēl daudz gribu dzīvē izstaigāt un iekarot, kalnus izkāpelēt, bērniņus iznēsāt un tā tālāk. Bet es Tevi labi saprotu - ir operācijas, bez kurām var iztikt, un organisms arī spēj pielāgoties un tikt ar sevi galā.
Lēmumu es esmu pieņēmusi un kopš tā brīža ir vieglāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, jā, ar ceļgala krustenisko saiti laikam tiešām ir sarežģīti. Bet, par mierinājumu, varu teikt, ka zinu daudzus, kam šī operācija bijusi un norite'jusi veiksmīgi, un var atkal spēlēt basīti (tie visi ir čaļi).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, es arī lasīju daudz par tiem rezultātiem. Mans ārsts vienīgi teica, ka kontaktsports pieļaujams ir tikai pēc 6 mēnešiem no operācijas brīža - tik ilgs laiks paiet kamēr cīplas implants saaug ar kauliem, izveidojas jauni asinsvadi utt.

(Reply to this) (Parent)