- Par to pašu - neko
- 9/1/09 12:53 pm
- Par savu vakardienas vārdadienu es uzzināju no draugiem. Nē, neviens draugs mani nepamodināja ar laimes vēlējumiem un šampanieša plūdiem. Kā jau vienmēr aizsākot savu kārtējo garlaikoto dienu es apsēdos uz saplēstā datorkrēsla (nebija prātīga doma pirkt datorkrēslu pa 12 latiem, ja svaru stabiņš nepārtraukti tiecas trīsciparu skaitļa virzienā), ieslēdzu datoru un atvēru draudzīgo portālu. Izrādījās, ka daudziem cilvēkiem mana vārdadiena ir svarīgāka par mani pašu, ņemot vērā, ka biju par to galīgi aizmirsis (starp citu, mani nesauc Vilma) Nu neko, sakārtoju istabu, ik pa laikam saņemot kādu īsziņu vai telefona zvanu.
Jau sen izdomāju, ka ir nepieciešama paziņu loka kategorizēšana pēc vārdadienu (man patīk šo vārdus rakstīt kopā) un dzimšanas dienu apsveikšanas metodes. Ir vesela plejāde ar pilnīgi vienaldzīgiem paziņām, kuri automātiski atverot orandžo (un jā man patīk šo vārdu rakstīt ar dž) portālu izpēta šīsdienas gaviļniekus un atstāj bezpersoniskus ierakstus komentāru sadaļā, tad ir tādi nedaudz mazāk vienaldzīgie, kuri uzraksta bezpersoniskas vēstules ar daudz smaidiņiem. Tad ir nedaudz tuvāki, kuri uzraksta īsziņas, un vēl nedaudz tuvāki kuri pat uzzvana. Un tad ir tādi, kuriem ir pilnīgi pofig. Man arī parasti ir pofig, reti kādu apsveicu, bet tas jau nenozīmē, ka cilvēks nepatīk, vienkārši tas šķiet nesvarīgi, kā jebkuri svētki. Piemēram bērnības draugs (ja viņu tā var klasificēt, tad laikam jau labākais draugs, nu jebkādā gadījumā neviena labāka man nav) pilnībā mani vakar ignorēja, un man tas kaut kā vienalga, es arī viņu parasti ignorēju. Un tad es vakar piedzēros, itkā nekas nebūtu bijis, nevajag jau vārdadienu lai piedzertos.
Gribēju tikai piebilst, ka svētki ir tad, kad jūties labi, nevis tad kad to saka kalendārs. - 10 commentsLeave a comment
- 9/1/09 12:59 pm
-
Man dažbrīd liekas, ka foršāk būtu vispār nesaņemt nekādus apsveikumus - nu nav taču man tie vajadzīgi. Es parasti uzrīkoju kaut kādu pasākumu - nu tur arī varēs mani apsveikt.
Bet kaut kā dažreiz ir forši saņemt kaut kādu apsveikumu. Nezinu pat kāpēc, vienkārši patīkami.
a tos bezpersoniskos es veselīgi ignorēju un nepievēršu tiem nekādu uzmanību (ne kā daži labi, kas raksta draugos jūsmīgu atbildi ar "paldies paldies" vai maina atrašanās uz "mīļš paldies visiem". bleh). - Reply
- 9/1/09 01:01 pm
-
ak jā, novēloti apsveicu :) :D :) :P :) :) ^___^ 8-) ~_0 =] :> C: :B
- Reply
- 9/1/09 01:15 pm
-
paldies :)))))))))))~~~~~~~~~ (bier)(bier)(buč)
Un jā, zinu pāris kompānijās jau izstrādājusies nerakstīta vienošanās, ka viens otru neapsveic, un dāvanas nedāvina. Tā pat neko vērtīgu parasti uzdāvināt nevar un apsveicot dot naudu, lai pēc tam savos svētkos saņemtu to pašu pretī arī kaut kā neloģiski.
Bet par apsveikumiem jā, varētu piemēram pilnīgā bezjēgā bez jebkādām svētku pazīmēm, piemēram, apsveikt viens otru ar to, ka nodzīvots līdz šim vecumam. Vai arī apsveikt tā pat ņezahuj apsveikuma pēc, vai apsveikt par to, ka vēljoprojām aug nagi un mati, vai apsveikt ar šorīt apēsto roltonu. I to patīkamāk un oriģinālāk par ikgadējiem datuma svētku apsveikumiem. - Reply
- 9/1/09 01:19 pm
-
dāvanas gan vajag. Teiksim lieliska dāvana ir šmiga, kas garantē lielisku vakaru. Un dažreiz par mazām naudām uzdāvina arī kaut ko baigi vērtīgu, teiksim man ir tāds tualetes papīra rullīša tā cietā iekšējā sūdiņa formā tāds pabiezs mēsls ar ledu sevī - to apliek riņķī alus pudelei un alus diezgan fiksi kļūst ledusauksts. Nemaz nerunājot par manga hentai disku, ko dabūju savos 18it no draugiem, kas to tirgū bija atraduši. Best birthday ever - watching tentacle porn.
- Reply
- 9/1/09 01:34 pm
-
Jā, šņabis der, tā ir laba dāvana, man uzreiz rodas simpātijas pret cilvēku, kas man uzdāvina šņabi. Pret tiek, kas dāvina puķes izturos s podozreņijem.
Bet par manga/hentai vai kā tur viņu. Atcerējos jaunības traumu, bija kādreiz nenormāli kruta spēle, saucās laikam ultravixen, vot pat bildi atradu http://www.abandonware-paradise.fr/Gifs/Abandonware/UltraVixen_02.png
Tur vajadzēja diezgan kantainu japāņu sievišķi noorgasmot ar visādiem ugunsmetējiem, vibratoriem un nipeļu raustekļiem, otrajā spēles daļā parādījās arī visādi taustekļi. Bija toreiz jauks laika kavēklis, es daudz ko uzzināju par japāņiem. - Reply
- 9/1/09 01:17 pm
-
.
heh
man pat maaminja parasti par savaam jubilejaam pati atgaadina, uzprasoties uz apsveikumu attieciigajaa datumaaa.
laikam buushu pofigists. lai gan- ne cilveeku, bet datumu gan. - Reply
- 9/1/09 01:22 pm
-
paldies, es jau neņemu ļaunā, man šie svētki ir tik pat vienaldzīgi kā palestīnas miera problemas.
Bet nu jā, es vienreiz konkrēti izgāzos un aizmirsu mammas svētkus, ta ka piedzēros un attiecu ierašanos, kopš tā laika tieku iepriekš brīdināts un saņemu atgādinājumus vairākas reizes :) - Reply
- 9/1/09 02:08 pm
-
Es zinu kā Tevi sauc :)
Es pati ļoti reti kad saņemos aizsūtīt kādu bezpersonisku textiņu uz jubileju.
Tētim gan saņēmos piezvanīt.
Pati gan es uzraujos uz apsveikumiem, bet neskaitu kurš vairāk atsūtījis. Uzskatu par pienākumu atbildēt ar paldies, ja kāds tomēr ir papūlējies pāris simbolus uzrakstīt, manā pasaulē tas nozīmē, kaut vienu minūti domas veltīšanu man :)
Tā kaut kā.
Labi, ka man vārdadiena pazūd citos svētkos :) - Reply
- 9/2/09 02:05 am
-
Pirms dienām trim draugiem.lv runāsim vai "kā tur sauca to twiterīgo fīču" jau ierakstīju - Apsveicu visus vārda dienās, dzimšanas dienās un visos citos svētkos, kuros es neapsveicu pagājušā pusgada un nākošā pusgada laikā.
Labs teksts, vari sevi arī pieskaitīt pie apsveiktajiem no manas puses. - Reply