ak tu vecais labais uzmanības pievēsējs.

aha, kā tikko izgāzos (btw gandrīz vai uzrakstiiju vārdu "tikko" ar vienu k)

ļoti jauks skaidrojums. :/

vai es tagad esmu samaitājis savu jaukā cibiņa reputāciju? (kaut gan īsti neesmu pārliecināts par cibas reputācijas esamību)

Interesanti tas,ka tu vari svalkai ko nebūt asu pateikt- un tam seko vakars bārā ar tevi. Bet mani uzreiz atfrendo no kulta listes.

Izbanoja arī? :)

nē, nē no draugi&paziņas&svešie.lv

no vinjas cibas kulta listes es arii esmu izmests, bet muusu oranzhaa portaala draudziiba ir saglabaajusies :)

Vot nesaprotu,tev laikam daudz peņpunkti iekrāti,ka šitāda tomēr nevienlīdzība. Man žēl ,ka tādu punktu nav. Sievietēm attiecīgi pavisam citi punkti jāvāc.

Es domaat, ka juusu draudziiba aatri atjaunosies, jo princese tak nevar ilgi dziivot bez personiigaa fotograafa :)

Bet tev taču arī fotoaprāāc....

nu beidz, manaa klaatbuutnee iisajos svaarkos vinja tak nepozees.

Zini,tikko kā bijus sadomājusi re-aktivizēties cibā- sākt rakstīt biežāk,lai nezaudētu rakstītprasmi, lasīt un komentēt cibu pukstus un dvesmas un meklēt jaunus interesantus personāžus, tā vot notiek visādi ekscesi un tagad atkal neko negribas vairs.

un aizmirsu piebilst- jo ciba sapiš cilvēkus.

Sapiš gan, piemērus nav tālu jāmeklē. Bet kaut kas tomēr šeit mani un daudzus citus tur. Patiesībā būtu ļoti jauki, ja inbox.lv cibu nahrenizētu, man vismaz būtu slinkums sākt blogoties no sākuma.

Tfu, tfu, tfu, pārspļauju pār kreiso plecu. Man sen nav bijusi tik aktīva "sociālā dzīve" kā tagad, kad cibojos. Principā, problēma "nav ar ko padzert kafiju un gudri parunāt" ir atrisināta pašā saknē. Un tik toleranta arīdzan līdz šim vēl nebiju bijusi kā tagad, kad ik dienas nākas lasīt diametrāli pretējus viedokļus par būtiskām tēmām.

nu jā, man bija tāds periods, kad vairāk vai mazāk sanāca ar cibistiem pakomunicēt irlā (lielākotiess pateicoties markizam, kuram vēljoprojām piemīt talants ar visiem iepazīties). Toreiz man patikās, bet tagad man gandrīz visi ir piegriezušies, tikai inerces pēc šeit sēžu. Nez, varbūt tas ir pārejoši.

Nē- mēs paliksim te vienmēr.FOREVER! Pat ,kad aiz vecuma vairs acis nerādīs un mati būs beidzot nosirmojuši, mēs kritīsim uz nerva saviem mazbērniem prasot,lai viņi parāda kā ar to jauno kumpjūteri darboties,lai tiktu pie tās antīkās padarīšanas sauktas par cibu. Un viņi mūs nesapratīs,jo pašiem galvās sen būs iešūti blogu implanti- atliks tiks padomāt un ieraksts jau gatavs.

:) šausminošas nākotnes vīzijas