Tad, kad man ir galīgi, galīgi, galīgi draņķīgi, es eju uz baznīcu un vienkārši lūdzu Dieviņu. Vienkārši sēžu un domāju par visu to, kas sakritis man pār galvu un lūdzu viņa palīdzību. Un kaut kā kļūst vieglāk.

(Reply to this) (Thread)

Paldies ir jau būts. Jo visa ta jezga te sākas ar mācītāja iejaukšanos. Kurš, kad es lūzu viņam ierasties uz pēdejo tiesu, protams, gļēvi attiecā nākt, jo viņam esot daudz pienākumu draudzē. Tiesa, kad braucām mājās, mēs viņu redzējam mašīnā, kas aiztraucās mums garām. Nu ļoti aizņemts kundziņš.

(Reply to this) (Parent)