|
Jūnijs 8., 2004
15:06 Nepatīkami ir sajust kārdinājumu. Tik nepatīkami, ka ieraugot, ka pie bankomāta rindā priekšā stāvošais gaišās drēbītēs tērptais onkolītis paņēm čeku, bet naudiņu - vairākus simtus vērtu divdesmitlatnieku banknošu žūksnīti ststāj spraugā un tuvredzīgās acis miegdams aizčāpo, mana balss, saucot: "Vai tad naudu jums nevajag?", kļūst asa un maķenīt zobgalīga. Drusku apvainojies viņš pārskaita savu papīrīšus. Es izņemu desmitnieku un tūlīt iztērēju grāmatnīcā. Nolamālos gan pie sevis, cik grāmatas kļuvušas dārgas un pabrīnos, ka esmu jau sākusi pierast pie tā.
|
Comments:
Jāaaa... Reizēm gadās... Atdot tantei biezu maciņu vai onkulim nokritušu piecīti vai pārdevējai aizrādīt, ka par daudz izdevusi zdāču :)
Ak, ir tādi aptumsības brīži, ir... |
|
|
Sviesta Ciba |