Kādā Rīgā. Papucītis gribēja saimniekot msnā īpašumā, kad nomira mana mamm. Bija par grūtu, neveicās. Nebijā tā, kā bija iedomājies. Kā es uz darbu tā šis žvik pie smukām īrniecītēm. Es pēc šķiršanās redzēju, ka ar diegiem nav aršans, iepazinos ar vacieti, noliku tiesības un pati prom ar bērnu. Tētuks tiks par brīvlaikiem izklaidējās ar meitu. Tad kad nebija interese, pat nezvanīja, bērns gan ilgojās. Tagad baigā intrese paradījusies. Nez kādēļ.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ā ok, tētuka nedienas, nu lai veicas, a to es kontekstu neķēru

(Reply to this) (Parent)

bet šitas fascinē - aprecējos ar vācieti lai aizmuktu - bļe! nu ok, escape route, kāda nu kuram, tomēr man kā nacikam šķiet šķērmi ... dzīvot ar kādu kopā lai nebūtu ar citu ... bļe, labi ka man tā nav

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Neuztvēri. Mēs bijām jau šķīrušies Apucītis mūs pats personīgi veda uz Rīgu, tiesa ea pa ceļam izkāpu Jelgavā, lai nokārtotu tiesību eksāmenu. Tad meitu satiku pie tantea un no rīta ar taksi uz lidostu. Kunga jauvtai laikā gaidīja trešo bērniņu piedzimstam, man gan to nestāstīja. Ak, vai to visu var izstāstīt, kas piedzīvots.

(Reply to this) (Parent)