mans kolēģis regulāri pilina acīs mākslīgās asaras, jo grauž acis. lasīju ka tas notiek ar cilvēkiem kuri neraud. Atcerējos, ka skatoties "limuzīnu" es parasti nokaucos. Jocīgi, ko ? Dzīvi iztēlojos, ka ja †agad dzīvotu emigrācijā, tad ieizi 1/2gadā skatītos limuzīnu, pakauktu un pēc tam, lai aizmirstos, uzkostu kādu tako. Vai načo. Bļin, tās smilgas, tie koki, aizejošā laika sajūta rauj sirdi laukā.

p.s. liekas ka senatnīgajā Grieķijā aktieris, kas raudāja no lomas, neskaitījās labs aktieris. Tāpēc jau tas ir aktieris, ka jāmāk notēlot. Kautkas ir mainījies aktieru darbā. Mazāk fantāzijas, ka var attēlot, tikai izdzīvojot līdzi ?

(Reply to this) (Thread)

Sengrieķu teātrī, milzīgajos amfiteātros - tur bija plašas amplitūdas žesti vajadzīgi, lai skatītāji kaut cik nojaustu, kas tur lejā, apakšā notiek :)
Bet man kaut kā šķiet, ka raudāšana spilvenā ir nepieciešama. Nu, atļauj man domāt tā :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ņe vozražaju, odobrjaju ;)

(Reply to this) (Parent)