|
|
|
Oktobris 2., 2008
18:46
P Čau! kā iet?
________________________________________
D Ar kājām!
D Jūs ar Petro bijāt uz muzeja nakti, ja?
I Man šķiet, ka tas Tev ir jājautā viņam
D Man šķiet, ka Tu esi veicinājusi un turpini veicināt, lai viņš melotu. Mums ir gājis grūti, bet tagad, gad viss aiz muguras un aizmirsts, parādās mazas palīdzīgas roķeles, kas grib izpostīt to, kas ar tādām grūtībām tiek celts un veidots.
I Es neuzskatu, ka man būtu, par ko taisnoties Tavā priekšā, un nedomāju, ka esmu pelnījusi Tavus uzbrukumus... Un vēl joprojām uzskatu, ka Tev ir jārunā ar viņu, nevis ar mani...
D Neko darīt, par visu dzīvē ir jāmaksā. Uzbrukt? Ne prātā. Vienkārši neklusēt un izrunāties. Esmu jau ievērojusi, tavu attieksmi: labāk pievērt acis uz to, ko negribi ieraudzīt, labāk noklusēt to, ko negribi teikt. Un kur patiesība? Uzticēšanās? Godīgums? Tālu ar tādu attieksmi var tikt? Vai var būt laimīgs? Varbūt tikai mānīt, ne vien citus, bet arī sevi?
I Zini, kaut kā šos Tavus vārdus es nespēju attiecināt uz sevi... Tu mani ļoti maz pazīsti... Un ir jau vēl viena lieta, ka katru cilvēku mēs vērtējam, no sava plauktiņa skatoties... Tu vērtē mani caur savas pieredzes prizmu...
D Tu mani arī.. Bet Tavi teksti par Tevi liecina. Bet ar cilvēku es varu būt tikai tad, ja uzticos, ja ne, tad ne... Jā, mēs esam katrā cilvēkā mēs redzam daļu sava spoguļattēla... Un vienīgais, ko varu teikt, liecies mierā... Mēs esam daudz līdzīgākas, nekā varam iedomāties un tādēļ lūdzu, esi godīga un atbildi, vai tas ka Tu esi tik atsaucīga un pretīmnākoša, nav pretrunā ar elementārām, nekur nerakstītām ētikas normām?
I Paga, varbūt sāksim ar to, ka es Petro pazīstu jau vairāk kā gadu. Kā Tev šķiet, ja ir tā, kā Tu iedomājies, kāpēc tad vairāk kā gadu nekas tāds, kas Tevi varētu briesmīgi satraukt, nav noticis?
D Neko darīt, par visu dzīvē ir jāmaksā. Uzbrukt? Ne prātā. Vienkārši neklusēt un izrunāties. Esmu jau ievērojusi, tavu attieksmi: labāk pievērt acis uz to, ko negribi ieraudzīt, labāk noklusēt to, ko negribi teikt. Un kur patiesība? Uzticēšanās? Godīgums? Tālu ar tādu attieksmi var tikt? Vai var būt laimīgs? Varbūt tikai mānīt, ne vien citus, bet arī sevi?
I Es Tevi nemēģināju baidīt... Un nekad neesmu manījusi, ka Tu vēlētos draudzību ar mani... Drīzāk šķiet, ka pat mani cibas teksti Tevi tracina Bet kāda tam nozīme...
D Tu mani arī.. Bet Tavi teksti par Tevi liecina. Bet ar cilvēku es varu būt tikai tad, ja uzticos, ja ne, tad ne... Jā, mēs esam katrā cilvēkā mēs redzam daļu sava spoguļattēla... Un vienīgais, ko varu teikt, liecies mierā... Mēs esam daudz līdzīgākas, nekā varam iedomāties un tādēļ lūdzu, esi godīga un atbildi, vai tas ka Tu esi tik atsaucīga un pretīmnākoša, nav pretrunā ar elementārām, nekur nerakstītām ētikas normām?
I Un tagad vēlreiz un lielākiem burtiem atkārto, ko Tu gribēji teikt Ja es pareizi sapratu, tad pēc Tavām domām, labāk mēs ar viņu būtu mīļākie un Tu to zinātu, nekā mēs tikai reizēm kontaktējamies un Tu to nezini?
D Vai, vai, kā nobijos Zinu, kādēļ nekas nav noticis, zinu, ka man jābūt Tev pateicīgai DD Īstenībā mēs būtu varējušas kļūt par jaukām paziņām, tagad gan nekā
I Tā ir Tava versija. Ne Tu pirmā būtu, ne pēdējā. Ja atceries, es Tev pajautāju, Tu no atbildes izvairījies. Es tev pateicu, ko domāju par šādām slepenām tikšanām. Tu palielījies, ka nekas tāds briesmīgs nav bijis:D Tad Tu pagriezi visu kājām gaisā. Lai Tev veicas!
D Nē, netracina... Bet draudzēties es izvairījos, tā paša iemesla dēļ. Jā, uzskati nesaskan, it sevišķi, jautājumos par izlikšanos, šo sievišķību sliktākajā nozīmē, bet ne jau ar visiem labiem paziņām uzskatiem ir jāsaskan. Un par to briesmīgo satraukāšanos, neba jau briemīgi jāsatraucas par krāpšanu vissliktākajā nozīmē, bet elementāri par nepatiesīgumu. Tu varētu dzīvot ar cilvēku, nezinot, vai tas, ko viņš saka ir patiesība, vai nav?
I Un tagad vēlreiz un lielākiem burtiem atkārto, ko Tu gribēji teikt Ja es pareizi sapratu, tad pēc Tavām domām, labāk mēs ar viņu būtu mīļākie un Tu to zinātu, nekā mēs tikai reizēm kontaktējamies un Tu to nezini?
D Tā ir Tava versija. Ne Tu pirmā būtu, ne pēdējā. Ja atceries, es Tev pajautāju, Tu no atbildes izvairījies. Es tev pateicu, ko domāju par šādām slepenām tikšanām. Tu palielījies, ka nekas tāds briesmīgs nav bijis:D Tad Tu pagriezi visu kājām gaisā. Lai Tev veicas!
ITev arī lai veicas!
|
Comments:
Ojē, ojē, spalvas pa gaisu... un ir arī, par ko. |
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}