[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Below are the most recent 18 friends' journal entries.
| Friday, April 26th, 2024 | ||
|
kochka |
12:40p | Kad pazaudējam savu balsi, iestājas izmisums, bet, kad atrodam patieso... Vai balss ir kā pirkstu nospiedumi, kas katram cilvēkam ir unikāli? |
| Thursday, April 25th, 2024 | ||
|
kochka |
4:00p | Sinonīms vārdam apmācies laiks "Kad ir laiks fotografēt, vienmēr priekšā deķis". |
|
neraate |
2:23p | katrs teikums kā pērle. prātu gan var izmežģīt lai saprastu kas tur domāts, lasiet un rēciet: https://www.tvnet.lv/7106511/sieviesu-1 |
|
neraate |
11:44a | nereāli uzsita asinis, tagad domāju vai rūgt vai tomēr sazināties ar bd vadību. māmiņdienas koncerts. o.k., paziņoja ķipa laicīgi - pirms divām vai trīs nedēļām. bet kurā acī muzikālajai ir o.k. izteikt piezīmi par to, ka daži vecāki neatnāca jo jĀastrādā. bļeģ vtf. koncerts plkst. 11:00 ceturtdienā. pie tam pašās beigās kad visi vēl zālē, tikko viss beidzies, viens puisītis aizgāja uz grupu (turpat blakus un tomēr) viens pats, jo viņa mamma nebija un otra meitenīte, kam arī mamma netika, pie rokas otrai audzītei, vecāki sēž nesaprot kas tagad notiek, bērni stāv, jo zin, ka koncerts beidzies, bet nezin ko darīt, kur iet. Drāmas Karaliene (audzinātāja) vēl izteica kko ka nu jā, citiem jāstrādā. ja man, pieaugušai sievietei, kas tomēr izrāvās un tika, iedūra sirdī, tad kā bija tiem bērniem? nu kas tas par fuipēkaka sūdu šitas ir?! un tur pat nav jāattaisnojas un jāskaidrojas - ir ārsta vizītes uz kurām pierakstās mēnešiem, pusgadu, gadu iepriekš, naktī jaunākais bērns sācis pļūtīt, autoskolas eksāmens, darbā audits da jebkas cits. bd jau defoltā ir tāds čakars, ka visi kas var iet ar plūsmu jo tā ir vienkāršāk un tā dura muzikālā jau Zsv pēc koncerta, kad es teicu, ka bija labi atteica ka nebija gan, jo kāds sajauca vārdus, kāds sakautrējās, kāds aizmirsa secību. kaza nu! es ļoti labi saprotu, ka man iedūra, jo es visticamāk nebūšu uz skuķu bd izlaidumu, jo man todien eksāmens un šobrīd nezinu cikos un pirmais Pirmais septembris arī ir uz ļoti lielas jautājuma zīmes, bet bet bet |
| Wednesday, April 24th, 2024 | ||
|
neraate |
11:22a | nomainīju pulkstenim bateriju, ieraudzīju pakalpojumu 'uztaisīt apavus lielākus' un aizdomājos. kāds ir šo mēģinājis darīt? esmu drusciņ skeptiska |
|
neraate |
9:18a | ieraudzīju reklāmu semināram par putnkopību un tagad man atkal ļoti gribas vistas. es zinu, ka mani lasa arī citi entuziasti, daži pat ar putniem, nevis tikai sapni, šeit links pasākumam: https://vicinfo.lv/wp-content/uploads/2 man liekas, ka nav dārgi un forši, ka var noklausīties arī tikai vienu ja gribas |
| Tuesday, April 23rd, 2024 | ||
|
basta |
10:55p | Šodien: - elita veidemane mani tviterī nobanoja - piezvanīja Invāzijas Radža un norunājām kamēr viņam beidzās telefons. Man šķiet, ka pēdējoreiz ar viņu runāju Against Me koncertā. |
|
kochka |
2:06a | Aiz maskas vienmēr ir cilvēks Vakar izlasīju Luīzes Pastores grāmatu Šis ir mans seriāls. Sen vairs neesmu nekāda tīne un arī tā nejūtos, bet grāmata ļoti aizkustināja. Lieliski uzrakstīta. Lai gan atšķirīga, bet noskaņas ziņā nedaudz atgādināja filmu Tizlenes. Nu tādā ziņā, ka pat ārēji stilīgie cilvēki var justies nedroši par sevi, vai viss ar viņiem ok. Un, jā, skaista meiteņu draudzība pāri visam. Dažas reizes pat paraudāju un pārdzīvoju līdzi. Arī deviņdesmito gadu beigu labs atspoguļojums, kaut gan man tur atgriezties negribas. Pati grāmata ir daudz dziļāka un nopietnāka nekā mans virspusējais apskats šeit (nāk miegs), redzēju pat sapnī kā galvenā varone manā vietā pasaka stingru nē, jo zina, kas viņai dzīvē ir svarīgākais, savu ceļu (sapnis bija par mani, bet kā filma, lomas manā vietā tēloja citi, daudz jaunāki cilvēki, tāpēc beigās šķita, ka nav nemaz par mani, jo tādā veidā tiek dota iespēja iepazīt daudzas citas man līdzīgas planētas). Vienā no grāmatas atvērumiem ir tests, kur var noteikt, kurš grāmatas varonis tu esi. Es, protams, sanācu pieaugušais, tātad par viņu grāmatā ir diezgan maz:) Bet vispār tas bija pats vieglākais tests manā mūžā, kur nebija nekas daudz jāprāto, tikai jāseko norādēm, atbildot ar jā vai nē. Tev ir brilles? Jā. Tu noslēpumaini klusē vai mūžīgi vāries? Drīzāk pirmais nekā otrais variants, lai gan droši vien esmu kaut kur pa vidu, taču tik garlaicīga varianta tur, protams, nav. Tas arī viss, jau klāt testa rezultāts: "Apsveicu! Tu esi Juris! Tava superspēja ir tavās hameleonbrillēs - tu redzi citiem cauri kā rentgenā un tev sāp tas, ko tu viņos ieraugi. Tāpēc tev nav humora izjūtas un citi tevi var uzskatīt par sausiņu." |
| Sunday, April 21st, 2024 | ||
|
neraate |
10:06a | Kā tam gliemezītim iet sīpolloku kastē, vai viņš neapēdīs manas izdīgušās paprikas? es nevainīgi pajautāju un tad noskaidrojās, ka ar ciklamenu kopā nopirktais gliemezis gribēts apskatīt bez čaulas un pēc tam noskalots podā jo beigts un aizbraucis uz Daugavu |
| Saturday, April 20th, 2024 | ||
|
kochka |
11:30a | Uzraksts nr. 10 I believe in power of tears. |
| Friday, April 19th, 2024 | ||
|
kochka |
11:31p | Akmeņi un domas Šajā pelēkajā un aukstajā dienā galvā sāka skanēt dziesma, kuras nosaukumu pa dienu nevarēju atcerēties (tikai tagad atnāca), bet videoklipu gan spēju labi vizualizēt, jo varbūt pati dziesma nemaz tā neuzrunāja. Klipā galvenā varone satika dažādus cilvēkus, kuri pēc sarunas aiz sevis atstāja akmeņus. Beigās jaunajai sievietei bija pilna soma ar akmeņiem, ko varētu interpretēt kā vainas sajūtu, cilvēku pārmetumus vai citu problēmu (smagumu) uzņemšanos. Varbūt pat nevajag nodalīt. Pēc darba aizgāju uz parku salasīt dabas materiālus darbnīcai. Neko neplūcu, ņēmu to, kas zemē nokritis, jo vajadzēja tikai piecus, plus akmeni. Viss salasījās tik viegls un gaisīgs, pat skaists ķiršu koka zieds mētājās zālītē. It kā gaidītu tieši mani. Vēl dīvaini aptvert, ka pavisam nesen jautājumi: kur es esmu? kāpēc esmu šeit? šķita tikpat ikdienišķi kā elpošana. Un tie parasti radīja tādu kā drošību un mazināja apjukumu ik reizi, kad tos uzdevu. Savādi aptvert, ka jau kādu gadu tādus sev vairs nevaicāju, jo svarīgāk bijis vispār piecelties, kustēties, nokļūt no viena punktu uz citu utt. Varbūt tiešām smadzenes ir tik garlaicīgas, ka visu šo laiku bijušas aizņemtas ar to, lai es izdzīvotu, nevis reflektētu? Bet nu ir tik laba sajūta, ka atkal spēju domāt! (Ja vien tā nav ilūzija, ka domāju, hehe) Current Music: Desperate Journalist - Hollow |
| Thursday, April 18th, 2024 | ||
|
kochka |
11:46p | Dungoju labāk nebūtu no sevis aizbēgusi mājupceļš ir garāks aklai bezmugurkaulainai.. Current Music: Keitija Bārbale - Drāšu žogs |
| Tuesday, April 16th, 2024 | ||
|
basta |
10:55p | Rasa vakar prasīja vai es kādreiz dzīvē esot pagaršojis alkoholu. |
| Monday, April 15th, 2024 | ||
|
neraate |
8:28a | Ko pateikt cilvēkam, kas tevi nokaitinājis? "Tev nesmaržo purkšķis". 100% garantēts rezultāts katru reizi |
| Sunday, April 14th, 2024 | ||
|
neraate |
8:04p | ko es nesen uzzināju? apbedīšanā jauna mode - aquamation, ķipa ekoloģiska metode. vispirms karstā sārmūdenī sašķidrina, tad nolaiž podā (šur tur ļ.burtiski), izžāvē (ķipa kremē) un tad sablenderē psc wtf https://www.theguardian.com/world/2 |
|
kochka |
12:38a | Mānīgā drošība Šķiet, ka pirmo reizi pa ilgiem laikiem naktīs vairs nelecu no gultas vairākas reizes, lai pārbaudītu, vai esmu aizslēgusi durvis. Un katru reizi tas ir mani tā kaitinājis, jo galīgi nav man raksturīga šāda apsēstība. Vienubrīd pat galvā pazibēja stulba doma, ka tas man no kāda ir pielipis. Protams, uzreiz to noraidīju kā absurdu un neloģisku, labi vēl, ka tik daudz saprāta man piemīt. Tikai ziemā uzzināju, ka tādas darbības veikt ir raksturīgi daudziem cilvēkiem, kad pēc sāpīgiem pārdzīvojumiem vajadzīga drošības sajūta. Current Music: Girl in red - I'm back |
| Saturday, April 13th, 2024 | ||
|
neraate |
11:29p | Ar mani ir cauri! Karoče es šodien ieraudzīju dabiski rozā kaķi un esmu beigta un pagalam un man tagad ļoti ļoti gribas. Nevis tādu spilgti rozā kā varētu iztēloties izdzirdot vārdu savienojumu 'rozā kaķis', bet pelēcīgi rozā, krāsa skaitās lavanda vai šampanietis vai cream, kā nu kurš internetā to bildīti iereģistrējis un man liekas ka tas ir bijis šīs nedēļas kulminācijas punkts un es ilgi sapņošu par dūmakaina saullēkta gaismas krāsas kaķi, iespējams visu mūžu |
| Friday, April 12th, 2024 | ||
|
kochka |
8:50p | Intraverta lēciens ekstravertuma bezdibenī Šodien apstaigāju apkaimes skolas un ļoti noguru. Ceļā uz atlikušo apciemojamo ēku šķita, ka esmu kļuvusi par 100 kilogramiem smagāka, tik grūti paiet, it kā man būtu uzkrauts viss pasaules smagums un nastas. Norakstīju šo nogurumu uz negulēto nakti. Bet tad notika kaut kas savāds. Kad iznācu no skolas un viss bija beidzies, smagums bija pazudis. Likās, ka ir pieauguši spārni un var pat lidot, jo esmu pēkšņi kļuvusi vieglāka par pūciņu. Varbūt tiešām esmu uzņēmusies nepareizos darbus. Man šķiet, ka tikai daļēji esmu iemācījusies būt par aizsargājošo pieaugušo savam iekšējam bērnam, ja skolas joprojām nedaudz biedē. Uz brīdi no drošās un paredzamās pieaugušo pasaules mani izsita gaisā jūtamais pusaudžu apjukums, bailes, nedrošība un mulsums. |