Zinu.
Katru dienu, katru stundu es domāju, cik ļoti ir jābū salauztam, lai pieņemtu šādu situāciju. Es zinu, cik tas viss ir ļoti nepaeizi. Es zinu un saprotu.
Mijas brīži, kad es nevaru atteikties ar brīžiem, kad brutāli negribu atteikties no visa, kas mums bijis un varētu būt.

Viss labais, kas bijis tur paliks.
Kas varetu būt, tam vairs nav īsti nozīmes. Viss risinās šobrīd.
Man pats fakts, ka vīrietis var lūgt savai sievai, ļaut satikties ar mīlako liekas baisi. Gribēja but atvērts un turpināt sēdēt uz diviem soliņiem? Tā ir necieņa pret sievieti. Iesaku neļaut sevi čakarēt. Tu esi tā vērta, lai Tevi cienītu un pa īstam mīletu. Spēku Tev.

Paldies Tev.
Stulbākais, ka šobrīd ir uzradies vīrietis, kas cienītu, mīlētu un būtu īsts vīrietis. Viņš ir fantastisks.
Bet man viņš šobrīd nav vajadzīgs kā vīŗietis, man vajag manu vīru.

Uzreiz mesties jaunās attiecībās ir neprāts, tāpat kā palikt esošajās, kurās vīrs Tev saka: " "Mīļā" es mīlu citu sievieti ".
Kas ir gājējs, tas aizies agrāk vai vēlāk. Tavās rokās ir izvēle, cik ilgi atļausi sevi sāpināt.