28 October 2017 @ 11:25 pm
 
Gribēju/-ām suni. Gatavojos/-āmies. 1 x braucām skatīties, 2x vedām mājās. Šonakt būs otrā nakts. Es nezināju, ka būs tik grūti. Man nebija ne jausmas.
Viņš ir jauks un viņš ir tikai kucēns un viņš ne pie kā nav vainīgs. Es pārsteidzos ar lēmumu, ka esmu gatava sunim un es jau vairs nezinu vai vēlos bērnus. Bērni tas būs 100x trakāk. Varbūt pēc laika man nāks smiekli, bet šovakar.. es raudāju- no noguruma, no bezpalīdzības sajūtas, par nepārdomātiem lēmumiem, par tuvāko nākotni, kurā suņuka pieskatīšana būs 80% mans pienākums, jo darbs ir vīra otrās mājas (ne pēc viņa vēlēšanās, vienkārši tāda ir darba specifika), par tālāko nākotni, kurā mēs zīmējām mūsu bērnus un šī brīža atklāsmi.
Vakar līdz šodienas vakaram, suņuks bija vidēja aktīvuma. Un tad viņam kaut kas pārslēdzās un viņš palika pilnīgi traks- spēlējās kā traks, no visa spēka,nekāds uķi puķi. Man likās, ka viņš man nograuztu roku, ja būtu tāda iespēja. Smieklīgi ir tas, cik ātri viņam beidzas baterija, bet ne tik ātri, lai es nenogurtu. Un tā smilkstēšana un gauduošana un riešana un tad viņš ierāpjas man klēpī un atslēdzas. Paguļ 1,5h un atkal viss no sākuma... Pa nakti nevaram viņam ļaut gauduot, kaimiņi izsauks policiju :D kas ir smieklīgi, un, tajā pašā laikā, tajā nav pilnīgi nekā smieklīga.
Mēs izlēmām par labu suņukam tagad, jo vēlāk mūs gadītu vēl lielāki pārbaudījumi. Es nezinu, kas/kā būs tālāk. Atliek tikai cerēt, ka viss nokārtosies.
 
 
02 October 2017 @ 06:51 pm
 
Pilsētā atgriežas kovārņi. Cauri parkam atkal vajadzēs iet ar lietussargu.
 
 
30 August 2017 @ 11:17 pm
 
Ir modē staigāt saplēstos džinsos. Es staigāju ar saplēstu kedu.
 
 
30 August 2017 @ 11:16 pm
 
Baiga vasara. (Laikapstākļu ziņā.)
 
 
03 August 2017 @ 10:36 pm
 
Šovakar iegāju savā vecajā inboxā ar domu, lai idzēstu kontu. Nebiju bijusi tur burtiski veselu mūžību.
Atradu daļu no 2009. gada sarakstēm.. Sent'os vēstules ar jautājumiem par iespēju mācīties skaņu režiju, mūzikas producēšanu, vēstules veikaliem, kad meklēju savas digitālas klavieres, ledusskapja remonts (?), izsūtīts programmēšanas kursu mājas darbs.
Atskatoties: skaņu režija tā arī palika kā tāls sapnis. Digitālas klavieres priecē ar savu klātbūtni, programmēšanas kursus apmeklēju tikai 1 mēnesi. Atceros, kursu laikā sev uzdevu jautājumu, vai šis tiešām ir tas ko es gribu darīt visu dienu, katru dienu ? Atbilde bija skaidra - nē.
Atmiņas.
Dzēšu ārā. Darīts.
 
 
Noskaņa: nostalgic
 
 
01 March 2017 @ 11:11 pm
Paslēp-es  
Neatceros kurā brīdī un kāpēc sāku spēlēt paslēpes. Esmu pazudusi pati sev.
Noieti tūkstošiem kilometru maldoties. NAV ceļa atpakaļ. IR šeit un tagad, ir atklāsmes.
Kā tālāk - nav skaidrības.