Vakar vakarā bija baigā doma uzrakstīt baigi nikno tekstu par vecāka gadagājuma cilvēku izturēšanos tramvajos. Īpaši pret grūtniecēm. Bet biju pārāk nogurusi.
A šodien man vairs negribās par to rakstīt.
Varu pateikt tikai to, ka grūtniece var nesapņot, ka kāda tante (pilnīgi gribas teik, veca kuņa) iedos apsēsties - nopētīs tavu vēderu un sēdēs tālāk. Par vīriešiem vispār nerunāsim. Vienīgās, kas mēdz iedot sēdvietu, ir vecas latviešu tantiņas (tiešām vecas, kuras pašas knapi var nostāvēt kājās ) un jaunas sievietes vcumā ap 20-30 gadiem.
A pārējie nopētīs, visu ceļu nagla lūrēs uz tavu vēderu un nedos apsēstis pat ja tu tur ģībsi nost...

Un tās vecās kuņas atļaujas pukstēt, ka jaunieši viņām vietu nedod. Kuņas tādas! Un ir bijuši pāris gadījumi, ka tādas krievu kuņas pat sāk brēkt pa visu tramvaju, ka es sēžu un viņu nelaižu sēdēt, jo man neesot jau tik liels vēders, lai vajadzētu sēdēt. Neskaitot gadījumus, kad kāda krievu kuņa vēl speciāl uzgrūžas virsū tā, lai ar vēderu es iegrūžos kāda krēsla atzveltnē un sāk taisīt haju, kad pēc šitāda gājiena es viņai iemaucu pa purnu. Stulbās okupantu kuces.

Aš niknums atkal parāva.