zivs - pirmā nakts Vācijā

Jā, nekā neparasta - nakšņoju uz Avotu ielas trotuāra, tur - tālākajā galā, nez no kurienes uzradušamies guļammaisā.
Rīts. Pamazām uzaust kustība pilsētā. Izlīdis no maisa, it mudīgi mēģinu uzvilkt apenes, bet rokas stīvas, apenes mazas.
Netālu ar kādu skaidrojas policijas ekipāža, kas nu jau sāk regulāri pagriezt galvu uz manu pusi.

Kaukādas svinības, kur tiek gatavots jaunā šika manierē - gaļai un zivij, cepot, paber virsū mušiņas un sīkas vabolītes.
Svinībās ir arī Kaspars, kuram ausī ir plakstiņš. Auss plakstiņā salvetes fragments.
Naski izvilcis pirmo, otro, trešo, nojaušu, ka tur jābūt veselai bagātībai. Un jā - drīz grīda pilna salvetēm.
Bet man, kāds pārsteigums!, no nepareizas nagu graušanas, īkšķis izveidojies par pārnadzi.

Nakts. Klusu sačukstoties, mani aicina paskatīties pa logu, pagalmā.
Nekā nav. Kluss, tumšs pagalms.
"Bet tu paskaties rūpīgāk, vairāk uz leju. Cst! Klusiņām."
O, johaidī - pilns pagalms ar kaimiņiem, kuri saveidojuši kolonnu, klusumā dejo līnijdejas. Redzami vien krāsainākie apģērbi spokaini kustamies.
Un tā esot katru nakti - slepens mājas fetišs.