9.. Aug, 2026 | 14:05
Akvareļu / bulciņu epizode
Bija kaut kāda akvareļu skate, un kā vnm es visu pēdējā brīdī, vai nokavēju. Ir gandrīz plkst. 16, pēdējā diena. Noslēdzas 17:00.
Muldēju, kā jau es māku, līdz atļāva līdz nākamās dienas 17:00, vai pat pirmdienai.
Tad nu es paņēmu G mašīnu, un devos pēc akvareļpapīra. (tik ļoti reālā LMA garā)
Izpirku visas veikalā esošās bulciņas, jo tur tās cepjot uz vietas, un ideāli, ka nebūs jādomā par ēdienu. Visa komūna priecāsies.
Mirklis realitātes: Dzīvē es neprotu gleznot. Kaut kā tiku cauri ar minimumu akvarelī, lai saglabātu mācības citos, interesējošos priekšmetos.
Savāda pirmsprecību epizode
Kāda ļoti tuvojās. Esam pazīstami ļoti īsu laiku, vēl mazāk kopā. Bet es esot the one. Tā, ka beidzot atradusi.
Esot manā vecumā. Izskatījās vidēji skaista. Mani nervozu darīja, ka tik masīvi iet virsū, bet sildīja, ka neko citu negribot. Beigās nācās būt nekaunīgam, un pajautāt vārdu pēc visa šī laika.
Maskavas epizode
Maskavas stacijas gājēju tuneļi. Liela cilvēku plūsma. Es totāli kavēju, bet palīdzēju neredzīgajam tikt cauri tunelim, pa lēzeniem pakāpieniem, pieturot, un diktējot latviešu valodā, ka lūk tagad pakāpiens. Man bija vienalga, ka latvietim tūlīt var bēdīgi klāties. Neviens apkārt taču nezina, ka esmu no Baltijas, vnk sveša valoda. Beigās tikām līdz uzgaidāmajai zālei. Nosēdināju solā, parunāju ar viņu vēl angliski / krieviski, lai saprot arī. Latviešu valoda bija tikai, lai nekas nav jādomā, un pašokēt citus.
Vectīģera epizode, jau lasot cibu nomodā, haha
Sveiciens Lauvām!
Bija kaut kāda akvareļu skate, un kā vnm es visu pēdējā brīdī, vai nokavēju. Ir gandrīz plkst. 16, pēdējā diena. Noslēdzas 17:00.
Muldēju, kā jau es māku, līdz atļāva līdz nākamās dienas 17:00, vai pat pirmdienai.
Tad nu es paņēmu G mašīnu, un devos pēc akvareļpapīra. (tik ļoti reālā LMA garā)
Izpirku visas veikalā esošās bulciņas, jo tur tās cepjot uz vietas, un ideāli, ka nebūs jādomā par ēdienu. Visa komūna priecāsies.
Mirklis realitātes: Dzīvē es neprotu gleznot. Kaut kā tiku cauri ar minimumu akvarelī, lai saglabātu mācības citos, interesējošos priekšmetos.
Savāda pirmsprecību epizode
Kāda ļoti tuvojās. Esam pazīstami ļoti īsu laiku, vēl mazāk kopā. Bet es esot the one. Tā, ka beidzot atradusi.
Esot manā vecumā. Izskatījās vidēji skaista. Mani nervozu darīja, ka tik masīvi iet virsū, bet sildīja, ka neko citu negribot. Beigās nācās būt nekaunīgam, un pajautāt vārdu pēc visa šī laika.
Maskavas epizode
Maskavas stacijas gājēju tuneļi. Liela cilvēku plūsma. Es totāli kavēju, bet palīdzēju neredzīgajam tikt cauri tunelim, pa lēzeniem pakāpieniem, pieturot, un diktējot latviešu valodā, ka lūk tagad pakāpiens. Man bija vienalga, ka latvietim tūlīt var bēdīgi klāties. Neviens apkārt taču nezina, ka esmu no Baltijas, vnk sveša valoda. Beigās tikām līdz uzgaidāmajai zālei. Nosēdināju solā, parunāju ar viņu vēl angliski / krieviski, lai saprot arī. Latviešu valoda bija tikai, lai nekas nav jādomā, un pašokēt citus.
Vectīģera epizode, jau lasot cibu nomodā, haha
Sveiciens Lauvām!