7.. Jan, 2026 | 20:13

Kā es mīlēju Feitu.
Es sēdēju pašā autobusa aizmugurē. Braucu, pārsēžoties uz citu busu, satikt viņu Zasulaukā. Drūmākais rajons. Viņa brauca no ģimenes Kauguros vai Ķemeros, Jūrmala anyway, pamatīgi dzērusi. Man bija nauda. Ieraudzīju viņai knapi turoties kājās 14% kokteili rokās. Es teicu "izmet to, mēs ejam pēc laba vīna. Feita nožagojās izteiksmes pēc, un ielidināja pusdzerto 14% krūmos.

To, ka viņa visu dienu čurājusi, nemazgājusies, un atkrīt uz paklāja savā dzīvoklī "nu? ko tu gaidi? strādā!". es spāņu stilā viņu noskatīju, klusēdams, un vilku nost apakšdrēbes. Fui, tur tā smird. Bet neviens no mums nav skaidrs. Aizturēju elpu un izlaizīju, lai pašam turpmāk ērtāk.

Tālāk klausījāmies The Cure, un naturāli apbrīnojot viņu, glāstīju viņu stundām. Es glābu viņu no paģirām.

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


Comments {6}

feita_kleita

from: [info]feita_kleita
date: 8.. Jan, 2026 - 18:23
│Ҩ│

nezinu, vai vajag tevi pagodināt ar savu atbildi, no sevis tās, kura bija miskaste. man vnk ir skumji, ka tagad man jālasa šādas lietas, kuras skar manu vagīnu, wtf? tev kauns nav?
manī tiešām bija siltas draudzīgas jūtas par laiku, kurā biji man blakus. un tagad tas ir jānožēlo?

atrīt