zivs -

fanī, ka jz izdziivotaaja esmu saticis dzīvē, kamēr viņa bija vēl Latvijā.
tāda gōtu meitenīte bija. meklēju dalītu dzīvokli, viņa meklēja īrnieku. bija iespēja ievākties, maksājot par savu istabu.
pasēdējām, papīpējām. aizmirsu pustukšu tabakas paciņu. izvēlējos istabu citur.
lūk arī viss stāsts.

vēl, tējas māsu esmu saticis. excelenta vieta Martas ielā, vienā no labākajām Rīgas ielām, excelenta māsa. bija drusku par dārgu, baidījos no kauna, ka vienu mēnesi var izrādīties nav ko samaksāt. tā būtu bijusi lieliska vieta, un probably lieliskas attiecības.

ar komunalku meklēšanām un īrēm vispār ir labākie stāsti.
atkārtots, ka 2011 es biju apskatīt dzīvokli, kur dzīvoja Laura. mēs, sanāk, nogājām garām viens otram jau 8 gadus iepriekš.

un labāka iela Rīgā ir Sermuliņu iela, Piena ielas rajonā, Andrejsalas apriņķis. Gunta gandrīz dzīvokli tur nopirka. Vēl tajā rajonā ir Alūksnes iela, it kā ne Maskačka, nosaukums dīvains. Mēs tur stopējām ar Guntu vizinoties, pamatīgi savilkties ganju un klausīties NSRD, Tik sireāli. Tur ir fantastiskas ēkas, arī Piena ielas tuvumā. Atgādināja Mario Sironi gleznas, ar metafiziskām gaismēnām.