zivs - 19. Augusts 2024

Bija pārtraukums. Šķiet, ka katlu māja ir atsākusi darboties pēc 'eksjūz'e mē' šitpointa. Jābeidz muldēt, un pēc pīpes jāiet atpakaļ bērt ogles.

Help me, I broke apart my insides
Help me, I've got no soul to sell

(atspiedis pieri plaukstā, papurina galvu – "nevajadzēja iedomāties par Trent Reznor")

Fāk, atkal visa nakts guglēs. Es gribu saprast to programmu. Nav pirmā, ko pats mācos no nulles. Tikai fotošopam un illustratoram noalgoju skolotāju uz 2 stundām, katram vienas nedēļas vakaram, jo pēc nedēļas bija momentā jāsāk iedotais darbs, nebakstoties.
Lielīdamies, varu uzskaitīt apgūtās no scratch:
* Word, Excel - primitīvā user līmenī;
* Corel Draw - nu jau viss aizmirsts. briesmīga programma. veidotājiem rokas un funktieris no pakaļas aug;
* MS Access - ilgi ņēmos (sesijās, katru rudeni no jauna), bet uztaisīju ekselentu, no moduļiem veidotu datu bāzi priekš sevis, ar pogām, automatizētiem procesiem, makro, un strādā nevainojami. draugi elsa par rezultātu, ka neticami. bet te nu es arī lasīju MS Access grāmatu. easy cake nebija;
* Flash MX, tagad sauc par Adobe Animate - arī no nulles, amfetamīna ieinteresētībā, pamatus apguvu vienā naktī (tad gugles vēl nebija), uztaisīju useless testa multeni, un turpinu strādāt ar 5% zināšanām, pietiekami veiksmīgi darbam;
* Adobe InDesign - iokastes iedrošināts, ka ja zini Illustrator, tad vienkārši pats papēti, nekā sarežģīta;
* Powerdirector - tā, ar ko pamatā strādāju ar video. Nav profesionāla, bet easy, kvalitāti nodrošina, un var panākt daudz ko. Lūk, acu ēnas zem plakstiņiem kustībā gan nevar aizvākt, jāmācās Adobe Premiere Pro;
* Audacity un iZotope RX, skaņas rediģēšanai;
* nelielu mobilo aplikāciju, kurā no moduļiem izveidot rutīnas. Ebreju muzejs Skolas ielā nopirka. Izveidoju viņiem primitīvas rutīnas planšetēs – uz atsevišķiem faktoriem ieslēdzas un izslēdzas holokausta filmas, un strādā visas darbdienas, brīvdienās citi laiki. Ļoti elementāri. Jā, bet dienu mācījos salikt conditional ķēdītes. Varēja salikt vēl vairāk gudras ķēdes, bet muzeja ambience ne īsti piemērota. Var nenostrādāt. Drusku nopisos, simts reizes variējot testos, jo bija jābūt pilnīgi slēgtai sistēmai – viņi "iemūrē" planšetes ekspozīcijas stendos, un tur līdz planšešu pastāvēšanas beigām nekas neparedzēts nedrīkst notikt, vispār nekāds nieka bug (kā 2024 olimpiādes programmnodrošinājums, ibio). No maintenance should be ever required. Tiku galā. Turklāt, ja ebreji tev dod pietiekamu naudu, un ir mēreni apmierināti (neizrāda, ka pilnībā. jo ko tur sajūsmināties. cilvēks izdarīja, kā bija iecerēts, mazāk nav pieņemami. kādi tur svētki?) ar tavu pakalpojumu, viss ir zašebis, un tu arī esi zašebis;
* fak, es neatceros visas. Šīs laikam laikietilpīgākās, un atcerējos.

Ko tur vispār. Tehnika ļoti patīk

Looking forward for:
* padziļinātu Adobe Animate
* Action Script 3.0 (for Animate), vai līdzīgo JavaScript
* attīstīt UI/UX (pat varētu maksāt par uzvedinošiem kursiem). Priekš nozares man ir pietiekami daudz. Mans UX iet pāri daudziem priekšstatiem, bet nav profesionāli attīstīts. Kāpēc es tā domāju? Esmu redzējis veiksmīgākus UX risinājumus prātā daudz kam, dažkārt labākus nekā UX profesionāļiem (vienu mobilo aplikāciju pat esmu izstrādājis, un izdomājis kā kam jābūt, lai būtu laba User eXperience) – cik ērtāk to būtu lietot, un UI ir tikai pieredzes pietiekama uzkrāšana – tā ir šaurs, specifisks dizaina virziens, kurā vajag treniņu, pieredzi, kuras man vēl nav.

Attēlā fragments no mana mobilā appa UI/UX darba

Aizrāvies par UX parunāt.

Nu nē, tur ar labu čuju nepietiks.
Kopumā esmu izveidojis 3-4 datubāzes, bez programmēšanas zināšanām. Pirmo vēl DOS-style, Works laikam saucās. Pirmajai Accessā UX bija briesmīgs.
Savukārt, recent, ko lietoju 10 gadus, lietošanas loģika ir izstrāda "not lasting" – tikai tā brīža darbu situācijai piemērota, kaut centos paredzēt daudz ko vispārēji ērti lietojamu. Nav komprehensīva, un pamanu, kas nav ērti. LVL aug ar katru nākamo datu bāzi, un kļūst arvien ērtākas. Un tādas ir tikai 3-4, bet ar katru solis man šķiet liels. Šī atšķirās ievērojami, tomēr ar sabalansētu vienkāršību lietošanā, stipri veiksmīgāka par iepriekšējām DB.

( screens )

Pret manu PS un AI skolotāju man bija divējādas sajūtas, ārpus apgūstamā materiāla. To vēlāk.
Viņš bija kaut kāda tīņu žurnāla maketētājs, ap 2005. Pavecs alus dzērājs, ar puncīti, nepretenciozs, lādzīgs.
Gāju pie viņa uz mājām.
(rakstu pa īsam teikumam rindā, jo nefolk amfetamīna hellā izstiepis playlisti un savu pimpi, ka nevar norm lasīt)

Mans skolotājs labi mācīja. Jau pēc pirmās nodarbības es mājās uztaisīju no Guntas bildes fake grafiti stencilu uz betona sienas. Draugi nevarēja noticēt "really Guntas stencils uzpūsts?". Smējos. Pirmais PS skills.
Viņa mājās apstākļus varēja saprast. Istaba nodalīta ar sekciju tā, lai vīrs var noslēpties no sievas, un kas zina, vice versa.
Pēc nodarbībām gājām ārā "uzpīpēt". Patiesībā viņam ātri ieskriet blakus pabā, strauji iepist max aliņu, ko var norīt, un nākt mājās, it kā nekas nebūtu bijis.
Es vēl plauku, un tās bija divējādas sajūtas – ar sekciju norobežojies pusmūža pāris, līdz pazemojumam slēpšanās strebjot aliņu (kas anyway ir sūdīgs dzēriens lai reibtu). Es pieredzēju, iespējams, ne mazāk sūdīgus, sevis pazemojošus posmus un situācijas. Tolaik vēl ne. Tas nāca vēlāk.
Par viņu man bija gan mizerablas sajūtas "kā tā var vispār dzīvot. tā ir elle", gan tik ļoti žēl, jo elle, neapskaužami.

Bāc, nefolk. Nopērc sev kuci. Tev ir tumors, vai ļoti par daudz nāsīs bijis. Man arī reiz bija, kad izņēmu gramu pusvakarā.
Par to ir bijis stāsts. Es izdarīju labu – čomam telefonā, kurš bija sadzēries kā parasti, pilnīgā AI skatpunktā lasīju līdz pusei paspētos teikumus līdz galam, un ciniski definēju viņa domas vēl pusizteiktas, un paredzamos to sazarojumus. Izģērbu pilnīgi pliku, paskaidrojot, ka nekas pazemojumam, bet es šobrīd nevaru ciest visas spēles, ko viņš sen vairs nemāk, un es bliezu no ātras atsitiena šautenes, ka viss iet skaidās.
Atņēmu viņam visus ieročus, jo nebiju ļauns, bet bija neierobežotas iespējas kompjutēt, un redzēt šluras-šņabja pagrimumu, un totālu manipulāciju ar cilvēkiem, toreiz ar mani. Tik vajadzēja vēl izdrukāt auditu, khh. Džeks sabruka, viņš ir izģērbts, pilnīgi pretēji parastajam brieža Armanda dzērāju psy telefona terapijas seansam. Bet tad nav ko pimpi man tuvināt mutei.
Guntai nepaveicās, uzrēju ne par ko, pilnīgi ne par ko.

Be careful with that axe, Eugene

Komentējot reportieri. Nekad neaizmirsti, ka ciba ir laimīgs sniegpārsliņu burbulis, un pat uz ielas tā īsti neizdosies satikt ko eksotisku.
Bet kaut kur viņi dzīvo. Pietiek ar random vietām internetā, saprast, ka ir kaut kāda atdalītā prāta pasaule – viena sabiedrībai, otra internetam.

Thou, es piektdien parunāju ar pavecām krievu kundzēm. Nu, sēdējām pieturā, un biju ar cieņu pieņēmis viņu, tikko pienākušo, aizrādījumu, ka te smēķēt nedrīkst. Momentā kājās "absolūti", un pāris/dažus metrus prom, jo es true esmu par to, lai nesmēķētājiem nav jāelpo dūmi.
Kundzes dabūja bazaru, kad nopīpējis atgriezos. Nesaprot, ka narkotikas ir akcīzes preces, kam cenas neaug, bet "normālo" cilvēku precēm (paēst) nemitīgi aug. Tikai dēļ "zālītes" zog un aplaupa. Bļaģ. Man tur pietrūka tikai laist kaut tīru ūdeni pa vēnām. Viņas pat izsaukušas policiju, apdirstos. Es teicu, whatever, (reizes 2-3), es esmu testējis visas dzirdētās (ne smagās) drogas, un nevienai nav atkarība, izņemot veikalā nopērkamām.

Bruņurupuču mammas, ko lai saka. Bet situācija ar māmiņu forumiem, ej nu zini, aim not in it. Gan jau pelmenītes nomocījušās, un uztver mātes misiju kā gaismas ceļu, ziedošanos pasaulei, kaut darbs patiesībā ir neatsverams, un arī nevienam neuzspiežams.

Take away.
Pret stulbiem cilvēkiem trenē cinismu [un vēsu prātu], ir to vērts. Pašam gandrīz nesanāk tā darīt, jo esmu stabils, ka ierocis ir, es to mierīgi varu pat nevilkt ārā. Es arī nekad nevelku. Ir security, un ja tas nostrādā, urlas pieliecas un bēg. Tikai auto-security nav manā kontrolē.
Es esmu mierīgs kaķītis, džeks, by default

Ir uzkrāti kredītpunkti. Var patērēt. Par beibēm, un ne zināmām, un ne par testosteronu, kaut putnupr tvīkst.

Zīmēšanas mācībās pie Reinberga dzīvoklī (m-studiju dzīvoklis purčikā) bija tik fakin meitene, raupjos neformāles īssvārkos, meibi bize, meibi nē, nenormāli kautrīga. Vislaik novērsa skatienu, bet ne riebumā, bet es nedrīkstu uz viņu skatīties. Par viņu nezinu, bet es blāvi degu. Dzesēju. Man ir Gunta, kas šo visu apmaksā, un par viņu es nezinu neko. Turklāt vēlāk izrādījās, ka viņai ir puisis, atbrauc pakaļ pēc nodarbības. Vismaz manā klātbūtnē puisim netika no viņas zvaigznes. Reiz redzēju jau vēlāk. LMA neiestājās. Stabili puisis, labdabīgs pāķis ar bmw, noteikti nobremzēja viņas studijas dēļ manis (nē, tas nav sevi pacelt, bet domu gājiens). Jo risks bija milzīgs. Es neko nezināju par to meiteni, bet bija abpusējs short circuit.
Es redzēju viņu 2 gadus vēlāk parking lotā, Viņa pamanīja mani, puisis pie stūres arī, drusku iesmaidīja, "aplauzies, viņa ir man".
Perfekta veidne. Kautrīga lauku meitene, kurai ir iebūvēts viss, pēc definīcijas māksliniece un neformāle, un noteikti ir settingi, kurus viņa gaida, lai kāds paregulē.
Es vēl nebiju nodzēries. Es tieši gāju uz LMA pēc meitenes, kāda hui tur māksla. Nepaveicās, nenotika. Thou Gunta redzēja manas acis, reizēs, kad to meiteni redzēju. Nekad neesam runājuši par to. To vnk nevarēja neredzēt.

Un lai man ļooti patīk sievietes formas, tām, kurās es iekrītu bezdibenī, es nekad neatceros formas ģeometrijā, izšķirtspējā (kamēr nav ļauta pilnīgi brīva pieeja). "Es redzu tā cilvēka manifestāciju, pat dresskodu un bizes, un no ķermeņa tikai sejiņu"

Thou, es noskenēšu kā visiem cilvēkiem bioritms, sekundes mazākajās daļās, jo datu bāze prasa visu info, vienalga ko vari savākt, vai grauzdiņš, vai cilvēks, un džentlmeniski aizmirsīšu. Tur archive&forget komponente ir spēcīga.

Nebīstieties, satiekot, ja sajūtat infrasarkanu sajūtu pārskrienam. Es tad jau esmu visu nolasījis. And kept secret. Even me got no access to archives.

Upd 1. Un es minu, ka tā bija mazākās formas mīlestība, desire, ne kniebiens. Mēs bijām ieslēgti savās esošajās attiecībās. Tikai es nedrīkstēju skatīties ne uz viņu, un nedod dievs, paskatīties uz svārciņiem. Tā arī neredzēju viņas kājas, skeneris tika savaldīts.
Meitene nevarēja norīt tēju manā klātbūtnē, un viss viņai sagāja šķērsām studijās. Mēs bijām kas? Empātiski būra dzīvnieki? Es nezinu nosaukumu, jo pat nezinu, vai viņai patiku, bet viņa liecināja par ugunsdzēšamo aparātu, kas viņai bija jālieto, un beigās nenākt uz nodarbībām. Es toč neskenēju tādus dārgumus, lai tie nenobītos, kad auto-dedzināju lāzeri. Es nezināju ko tagad. Zināju. Ļoti patīk, bet apklusināju sajūtas un nomācu vizualizētas idejas.

Bija cita meitene studijās, kura toreiz cita mašīnā (jo parasti braucu ar G mašīnu) atgūlās man uz pleca, apmēram "ņu ņu, ko šovakar daram?". Tik ļoti nebiju izsalcis random piedzīvojumam. "Mani statoilā beibe gaida jau brīdi, es drīz kāpju ārā". Drusku ar cirvi. Salons pieklusa no tik straujas romantikas, un pēctam atbildē, pizģec ar sīpolu nazi meitenei. Kā sapratāt, es neesmu par jebko, un varu izvilkt arī mazo nazīti, jo delikāta noraidīšana man nesanāk. Piedzīvoju to neromantiskās attiecībās, ka nespēju nogriezt, es pārāk muļļājos. Bet ar sirsniņām tā nedrīkst, būt mīkstajam. Ja konkrēti zini "nē", pis, lai ar vienu cirtienu. Tā gan IR mīkstuma pazīme, jo normāli izlīdzināt prasa nervus, un es nekad neesmu pārliecināts, ka neieilgs. Pieredze rāda, ne tikai ar G, ka es nemāku pārtraukt īsas vai ilgas attiecības.

Upd 2. Lai arī 2018. es izlīdzināju, balansētu fade-out. Tobrīd jau satikos ar L, un teicu viņai, ka eju uz cieņas misiju – pavadīt dienu kopā un atvadīties no lovers sajūtas. Diena bija jauka, daudz ko interesantu darījām.
Var taču tā, ka tu pateicies cilvēkam par kopā bijušo laiku, parkā ēd našķus, uzdzer kaut ko, beidzot viņu nobildē pa visu laiku pirmo reiz, klīstat apkārt pa Rīgas daļu, takšojat, vāļājaties krogā, [..], takšojat uz mājām, mazs afterpārtijs ar taxi un police jau vēlāk naktī, un jūs.. esat skaisti izšķīrušies. Es to noorganizēju par relatīvi nelielu naudu, kaut spended as much as it takes.
Esi otram prieks, arī kad atvadies, ir the point.
Nauda šeit pieminēta, jo tās pastāvīgi trūkst. Un esi rokenrola karalis, velti to viņai, paņem viņu beidzot zem sava apmetņa, ja dziesmu nevari uzlikt, zābaks ebens

Zobins ārā!
Esmu pieņēmis visvaronīgāko lēmumu. Beigt attapties no šūzentiem*.

* šūzents – neliela ilguma sapņu vienība, parasti konstatējama pusnomodā. Mēdz izpausties kā strauja galvas pacelšana, personai šķērsojot miega stāvokli, atpakaļ uz nomodu.

Piemērs: Goin offline for a while, to escape schoozents, and fall into a beautiful fragile shards of sleep instead

žēl, putnupr izdzēsusi vai noslēpusi ierakstu.

man bija komentārs about izpist, bet reducējam uz "all you need is love, tu tu du du dū"

es vnk jūtu sex tuvības draivu putnupr.
nemīzīet. manas paroles jūs zināt. Goldie un Laura, un kura no viņām mani izvēlēsies, arī ja neviena. patīk redzēt kas notiek cibā. es te galu galā esmu huyows ments un cibas monitors

Up-set 1. Tev tā kā vienalga? Ja viena tev pievērsīs vairāk vaigu, uz otru tu pat nepaskatīsies? Tirgus un zivju paviljons.
Nē. Te jau ir pārpāļa bizness. Es gribu Lauru, un nezinu, kad beigs mani spīdzināt, jo nesūta arī dirst. So ām stucked.
Variants 2: Laura konkrēti mani noraida, ne vienkārši nekomunicē, un es skatos kurpēs, tad paceļu galvu. Jā, Goldie, ar Lauru nesanāca. Ņemsi? Prasta matemātika.

Never ever nerunā par otru. Mums sieviete, skolotāja to mācīja amatniekos "ja tu gribi pateikt, ka viņa tev ir visdārgākā, nesaki "tu esi labāka par visām citām". NEKĀDAS visas citas! Tikai viņu vienu piemini. pasaulē nevienas citas nav".

So, es tikko norakstīju sevi uz desmitgadēm avansā. Olybet, liec stafkas

Ē viss ir labi. Es Ievai Kaulai, mīlas smagsvaram esmu pat live pajautājis to pašu. Ņemsi mani, ja G atmetīs?
Te nav nekāda pašcieņa vai necieņa. Ne pret meiteni, ne sevi. Cilvēki saiet kopā ļoti random, un savā ekselī izsver.
Tātad nav arī special, ja tādu filozofijas stiebriņu pabīda.

Patiesībā, es sen zinu, tikai vai man izdosies tā pateikt.
10 Interese
20 Fokuss
30 Šaubas, parastās, ne par cilvēku
40 Fakin vēl pilnīgi līdzvērtīga izvēle
50 goTo 10
you are stuck

Vai citādi: Tam, kam tu piesaisties, ar 97% vai 98%, vai pat 67% pārliecību, tu jau sāc uploadēt sevi, un downloadē viņu, cik viņas serveris ļauj. Manis vietā var būt jebkurš, apstākļiem sakrītot. Es neesmu special. Es redzēju, piedzīvoju auniņu, un viņa man ir special. Tās var būt skaistas bijušās attiecības, un te klaviatūra apstājas.

Upd. 40 strādā tikai tad, ja tu nesaproti signālus. Nav ne "līdzvērtīgs", ne "izvēle", lai kā patīk zivju paviljons.
Kad tu neko nesaproti, kurā pakaļā tu šobrīd atrodies, tad step 40 no pilnīgām muļķībām un māņiem, materializējas par koda rindu.
Un tad gan ir dirsā. Tu esi kļuvis elastic switch, tev no pakaļas ir izrauta eglīte, kā lācim, kurš apgalvoja, ka esot bijušas tik briesmīgas paģiras, ka izkakājis mugurkaulu (zaķīša iestīvēto eglīti), stājas vairs nav.

Vaidieniņ, esmu viens! (no relations pun intended)

Tā uzburboļu pamodies, pārsteigts, ^altāra^ priekšā, kāju pār kāju. Un laimīgi – vēl pa gaismu.
Vecs miega triks. Tu aktīvi komunicē, un paceļot galvu nomodam, turpini sarunu, līdz apjēdz, ka esi viens savā istabā.

Provēt profesionāli, matracī, ne pie ^altāra^?

Vot, uz Ogri es aizbrauktu. Tur bija nodoms viens, un tad spotify beidzot spēju paklausīties, jo mājās ugly mokas (es cietu toreiz mājās, pamēģinājis nedēļas playlisti), un viens nodoms nomainījās 01>02. Sanāca brauciens abām. Ja man būtu visas pasaules vara, kustināt notikumus kā stikla sniega bumbu, es negribu abas. O, veči, ideja. Stikla bumba ir vislabākais. Jāsakrata kārtīgi, un tad jāļauj lēnām nosēsties. Tikai, esmu tāds filozofiskais lūzeris, ka lai kā noklātos sniedziņš.. Bet tas viss ir balts! Tev taču to arī vajag. Tu vēl ko gribēji?

Too much to comprehend.

I can see paths, in various ways to destinations, and its time and circumstances built. It could go for me in an unpredictable ways.
I saw a little salvation for me. There is a photon, rather quantum. I'm still soul free. So, it's quite unbearable to stuck. Salvation is, I got a new answer, but it tells me nothing. I don't want all that plenty stuff. I try to narrow timespace I can imagine.

Ulvi, no offence, bet html ir tāds tags < b >, pirms texta, un noslēdzot tekstu < /b >. Vienkārši izņem atstarpes vārnu iekavās, lai strādātu.
Caps Lock poga taustiņos ir vēl viens awesome elementārs texta upgrade, sen aizmirsts.

Varbūt bija domāts lasīt starp rindām. Tad pieminētās metodes ir liekas, sorz

Es nepisīšos ar cibu, es pisīšos ar Lauru. Viņa man atkal spotify ir atstājusi zīmītes.
Viņa ir apgalvojusi, ka nekad tā nav, bet nu tad vismaz jūtu, ko viņa jūt.

Mīļā

Esmu overpowered no Tevis (piedod, lielais burts. es nevaru rakstīt mazāk).
Tevī ir ne tikai liels skaistums un princeses gars, man patīk tevī viss, un daudz no tevis es nekad neiepazīšu, anyway

Tas ir publiski. Lai šodienas atbilde, un tā ir izrādās reāla, make my pathway to you. Tu zini, es šeit klusētu.

Cibā, mikrofonu es iestiprinu statīvā. Thank you thank you, good evening!

Un tagad tā:
Kas, nepišat amfetamīnu? Lohi;
Ja tu esi ments, tu esi sabiedriskās kārtības uzturētājs;
Tu sūdīgi pārdod zāli?

Better Call Zivs
#113