19.. Aug, 2024 | 13:56
cibiņš ≡: zivs
Ir uzkrāti kredītpunkti. Var patērēt. Par beibēm, un ne zināmām, un ne par testosteronu, kaut putnupr tvīkst.
Zīmēšanas mācībās pie Reinberga dzīvoklī (m-studiju dzīvoklis purčikā) bija tik fakin meitene, raupjos neformāles īssvārkos, meibi bize, meibi nē, nenormāli kautrīga. Vislaik novērsa skatienu, bet ne riebumā, bet es nedrīkstu uz viņu skatīties. Par viņu nezinu, bet es blāvi degu. Dzesēju. Man ir Gunta, kas šo visu apmaksā, un par viņu es nezinu neko. Turklāt vēlāk izrādījās, ka viņai ir puisis, atbrauc pakaļ pēc nodarbības. Vismaz manā klātbūtnē puisim netika no viņas zvaigznes. Reiz redzēju jau vēlāk. LMA neiestājās. Stabili puisis, labdabīgs pāķis ar bmw, noteikti nobremzēja viņas studijas dēļ manis (nē, tas nav sevi pacelt, bet domu gājiens). Jo risks bija milzīgs. Es neko nezināju par to meiteni, bet bija abpusējs short circuit.
Es redzēju viņu 2 gadus vēlāk parking lotā, Viņa pamanīja mani, puisis pie stūres arī, drusku iesmaidīja, "aplauzies, viņa ir man".
Perfekta veidne. Kautrīga lauku meitene, kurai ir iebūvēts viss, pēc definīcijas māksliniece un neformāle, un noteikti ir settingi, kurus viņa gaida, lai kāds paregulē.
Es vēl nebiju nodzēries. Es tieši gāju uz LMA pēc meitenes, kāda hui tur māksla. Nepaveicās, nenotika. Thou Gunta redzēja manas acis, reizēs, kad to meiteni redzēju. Nekad neesam runājuši par to. To vnk nevarēja neredzēt.
Un lai man ļooti patīk sievietes formas, tām, kurās es iekrītu bezdibenī, es nekad neatceros formas ģeometrijā, izšķirtspējā (kamēr nav ļauta pilnīgi brīva pieeja). "Es redzu tā cilvēka manifestāciju, pat dresskodu un bizes, un no ķermeņa tikai sejiņu"
Thou, es noskenēšu kā visiem cilvēkiem bioritms, sekundes mazākajās daļās, jo datu bāze prasa visu info, vienalga ko vari savākt, vai grauzdiņš, vai cilvēks, un džentlmeniski aizmirsīšu. Tur archive&forget komponente ir spēcīga.
Nebīstieties, satiekot, ja sajūtat infrasarkanu sajūtu pārskrienam. Es tad jau esmu visu nolasījis. And kept secret. Even me got no access to archives.
Upd 1. Un es minu, ka tā bija mazākās formas mīlestība, desire, ne kniebiens. Mēs bijām ieslēgti savās esošajās attiecībās. Tikai es nedrīkstēju skatīties ne uz viņu, un nedod dievs, paskatīties uz svārciņiem. Tā arī neredzēju viņas kājas, skeneris tika savaldīts.
Meitene nevarēja norīt tēju manā klātbūtnē, un viss viņai sagāja šķērsām studijās. Mēs bijām kas? Empātiski būra dzīvnieki? Es nezinu nosaukumu, jo pat nezinu, vai viņai patiku, bet viņa liecināja par ugunsdzēšamo aparātu, kas viņai bija jālieto, un beigās nenākt uz nodarbībām. Es toč neskenēju tādus dārgumus, lai tie nenobītos, kad auto-dedzināju lāzeri. Es nezināju ko tagad. Zināju. Ļoti patīk, bet apklusināju sajūtas un nomācu vizualizētas idejas.
Bija cita meitene studijās, kura toreiz cita mašīnā (jo parasti braucu ar G mašīnu) atgūlās man uz pleca, apmēram "ņu ņu, ko šovakar daram?". Tik ļoti nebiju izsalcis random piedzīvojumam. "Mani statoilā beibe gaida jau brīdi, es drīz kāpju ārā". Drusku ar cirvi. Salons pieklusa no tik straujas romantikas, un pēctam atbildē, pizģec ar sīpolu nazi meitenei. Kā sapratāt, es neesmu par jebko, un varu izvilkt arī mazo nazīti, jo delikāta noraidīšana man nesanāk. Piedzīvoju to neromantiskās attiecībās, ka nespēju nogriezt, es pārāk muļļājos. Bet ar sirsniņām tā nedrīkst, būt mīkstajam. Ja konkrēti zini "nē", pis, lai ar vienu cirtienu. Tā gan IR mīkstuma pazīme, jo normāli izlīdzināt prasa nervus, un es nekad neesmu pārliecināts, ka neieilgs. Pieredze rāda, ne tikai ar G, ka es nemāku pārtraukt īsas vai ilgas attiecības.
Upd 2. Lai arī 2018. es izlīdzināju, balansētu fade-out. Tobrīd jau satikos ar L, un teicu viņai, ka eju uz cieņas misiju – pavadīt dienu kopā un atvadīties no lovers sajūtas. Diena bija jauka, daudz ko interesantu darījām.
Var taču tā, ka tu pateicies cilvēkam par kopā bijušo laiku, parkā ēd našķus, uzdzer kaut ko, beidzot viņu nobildē pa visu laiku pirmo reiz, klīstat apkārt pa Rīgas daļu, takšojat, vāļājaties krogā, [..], takšojat uz mājām, mazs afterpārtijs ar taxi un police jau vēlāk naktī, un jūs.. esat skaisti izšķīrušies. Es to noorganizēju par relatīvi nelielu naudu, kaut spended as much as it takes.
Esi otram prieks, arī kad atvadies, ir the point.
Nauda šeit pieminēta, jo tās pastāvīgi trūkst. Un esi rokenrola karalis, velti to viņai, paņem viņu beidzot zem sava apmetņa, ja dziesmu nevari uzlikt, zābaks ebens
Zīmēšanas mācībās pie Reinberga dzīvoklī (m-studiju dzīvoklis purčikā) bija tik fakin meitene, raupjos neformāles īssvārkos, meibi bize, meibi nē, nenormāli kautrīga. Vislaik novērsa skatienu, bet ne riebumā, bet es nedrīkstu uz viņu skatīties. Par viņu nezinu, bet es blāvi degu. Dzesēju. Man ir Gunta, kas šo visu apmaksā, un par viņu es nezinu neko. Turklāt vēlāk izrādījās, ka viņai ir puisis, atbrauc pakaļ pēc nodarbības. Vismaz manā klātbūtnē puisim netika no viņas zvaigznes. Reiz redzēju jau vēlāk. LMA neiestājās. Stabili puisis, labdabīgs pāķis ar bmw, noteikti nobremzēja viņas studijas dēļ manis (nē, tas nav sevi pacelt, bet domu gājiens). Jo risks bija milzīgs. Es neko nezināju par to meiteni, bet bija abpusējs short circuit.
Es redzēju viņu 2 gadus vēlāk parking lotā, Viņa pamanīja mani, puisis pie stūres arī, drusku iesmaidīja, "aplauzies, viņa ir man".
Perfekta veidne. Kautrīga lauku meitene, kurai ir iebūvēts viss, pēc definīcijas māksliniece un neformāle, un noteikti ir settingi, kurus viņa gaida, lai kāds paregulē.
Es vēl nebiju nodzēries. Es tieši gāju uz LMA pēc meitenes, kāda hui tur māksla. Nepaveicās, nenotika. Thou Gunta redzēja manas acis, reizēs, kad to meiteni redzēju. Nekad neesam runājuši par to. To vnk nevarēja neredzēt.
Un lai man ļooti patīk sievietes formas, tām, kurās es iekrītu bezdibenī, es nekad neatceros formas ģeometrijā, izšķirtspējā (kamēr nav ļauta pilnīgi brīva pieeja). "Es redzu tā cilvēka manifestāciju, pat dresskodu un bizes, un no ķermeņa tikai sejiņu"
Thou, es noskenēšu kā visiem cilvēkiem bioritms, sekundes mazākajās daļās, jo datu bāze prasa visu info, vienalga ko vari savākt, vai grauzdiņš, vai cilvēks, un džentlmeniski aizmirsīšu. Tur archive&forget komponente ir spēcīga.
Nebīstieties, satiekot, ja sajūtat infrasarkanu sajūtu pārskrienam. Es tad jau esmu visu nolasījis. And kept secret. Even me got no access to archives.
Upd 1. Un es minu, ka tā bija mazākās formas mīlestība, desire, ne kniebiens. Mēs bijām ieslēgti savās esošajās attiecībās. Tikai es nedrīkstēju skatīties ne uz viņu, un nedod dievs, paskatīties uz svārciņiem. Tā arī neredzēju viņas kājas, skeneris tika savaldīts.
Meitene nevarēja norīt tēju manā klātbūtnē, un viss viņai sagāja šķērsām studijās. Mēs bijām kas? Empātiski būra dzīvnieki? Es nezinu nosaukumu, jo pat nezinu, vai viņai patiku, bet viņa liecināja par ugunsdzēšamo aparātu, kas viņai bija jālieto, un beigās nenākt uz nodarbībām. Es toč neskenēju tādus dārgumus, lai tie nenobītos, kad auto-dedzināju lāzeri. Es nezināju ko tagad. Zināju. Ļoti patīk, bet apklusināju sajūtas un nomācu vizualizētas idejas.
Bija cita meitene studijās, kura toreiz cita mašīnā (jo parasti braucu ar G mašīnu) atgūlās man uz pleca, apmēram "ņu ņu, ko šovakar daram?". Tik ļoti nebiju izsalcis random piedzīvojumam. "Mani statoilā beibe gaida jau brīdi, es drīz kāpju ārā". Drusku ar cirvi. Salons pieklusa no tik straujas romantikas, un pēctam atbildē, pizģec ar sīpolu nazi meitenei. Kā sapratāt, es neesmu par jebko, un varu izvilkt arī mazo nazīti, jo delikāta noraidīšana man nesanāk. Piedzīvoju to neromantiskās attiecībās, ka nespēju nogriezt, es pārāk muļļājos. Bet ar sirsniņām tā nedrīkst, būt mīkstajam. Ja konkrēti zini "nē", pis, lai ar vienu cirtienu. Tā gan IR mīkstuma pazīme, jo normāli izlīdzināt prasa nervus, un es nekad neesmu pārliecināts, ka neieilgs. Pieredze rāda, ne tikai ar G, ka es nemāku pārtraukt īsas vai ilgas attiecības.
Upd 2. Lai arī 2018. es izlīdzināju, balansētu fade-out. Tobrīd jau satikos ar L, un teicu viņai, ka eju uz cieņas misiju – pavadīt dienu kopā un atvadīties no lovers sajūtas. Diena bija jauka, daudz ko interesantu darījām.
Var taču tā, ka tu pateicies cilvēkam par kopā bijušo laiku, parkā ēd našķus, uzdzer kaut ko, beidzot viņu nobildē pa visu laiku pirmo reiz, klīstat apkārt pa Rīgas daļu, takšojat, vāļājaties krogā, [..], takšojat uz mājām, mazs afterpārtijs ar taxi un police jau vēlāk naktī, un jūs.. esat skaisti izšķīrušies. Es to noorganizēju par relatīvi nelielu naudu, kaut spended as much as it takes.
Esi otram prieks, arī kad atvadies, ir the point.
Nauda šeit pieminēta, jo tās pastāvīgi trūkst. Un esi rokenrola karalis, velti to viņai, paņem viņu beidzot zem sava apmetņa, ja dziesmu nevari uzlikt, zābaks ebens