zivs - 16. Jūlijs 2024

Spīdzinu sevi ar Erasure Abba-esque albumu. Abba, tu zini. Geji jāpieliek klāt, jo tā es daru, kad sāp visvairāk, novērsties no dotā pure straight, kas plucina pa daļām. Šoreiz saldi sāp. Man tā vakar visu dienu, justies km tuvu tev, staigāt pa to pašu Gaujas N parku, pa līdzīgām takām. Skarbā, nepiedomātā intonācijā saukt zem loga. Tas nav salaužami, un vai vajag.

Gunta vienā no reizēm mums šķiroties, sāpēs sāka uz brīdi domāt, ka turpmāk viņai tikai meitenes, no more puiši. Saprotu, ļoti. Izsāpēja, pārgāja. Ne viņa, ne es, neesam ieinteresēti savā dzimumā, bet sāpes nepieciešamajās, un es pateicos par tām (par mīlestību), domas dara trakas, "mesties no kraujas malas", un lai nodeg visa Rīga, haha.

Un bāru Siguldā, man nezinot iepriekš, zemprāts izdomāja visu manā vietā, aizvest manis nevadīto mašīnu līdz tavām mājām, vnk iekāpt tavā pagalmā, redzēt kaut vai tavu logu.
Draugs apsauca, kad tūtiņā kliedzu uz logu, "kmon, vairs ne tas vecums, kliegt zem logiem".
Pilnīgi tas vecums, lai rāptos pa bizi augšā.

Bērnībā lasīju daudz. Bērnu romānā, ungāru rakstnieka, Ištvans Fekete varbūt?, neguglēju, bija pamācība vienam stāsta pusaudžu puisim "kā atradināties no mīlamā objekta": nekā, kas par to atgādinātu, priekšmeti pirmkārt (mūsdienās spotify arī). Viss pretējais, ko daru, pilnīgi viss pretējais, es nomiršu ar dievināšanu uz lūpām.

Pateicoties István Fekete (tikko pārbaudīju, man ir unikāla atmiņa, secinu) es iemācījos ceļa zīmes no galvas mazpadsmit gados. Visas, 100%. Gribēju būt traktorists, vienas grāmatas lasīšanas laikā, un mazākais ko varu, sākt ar ceļa zīmēm, izprasot mammai ceļu satiksmes noteikumu grāmatu. Viena autovadītāja bija uz mutes, ar kuru un mammu braucām sēņot, kad es bērns saucu ceļā visu ceļa zīmju nozīmi. Tagad droška neatceros tik labi, kā pusaudzis.
Vēl bērniem burvīga ir Vija Upmale. Ar viņu es jutos [tikai vienreiz bērnībā piedzīvotajos] īstajos laukos. Bērni tā grib uz laukiem!
p.s. bija nākamajā gadā, Krievijā, pie vecmammas māsas radiem, kura karos samīlējās sirsnīgā krievā, un aizbrauca, apprecējās, [laikam] laimīgi nodzīvoja kopā līdz dzīves beigām, nelielā ciematā, Starajā Rusā, ģeogrāfiski zem Novgorodas. Krievijā padaudz esmu bijis, katrreiz citā vietā, dažādos laikos, līdz kādam 1992.

Vai tik mīlnieks nebija pusaudzis, kam sākušas augt tarakāna ūsiņas, Bēla Pondarajs. Tāds tur bija, zinu stabilāk par Feketes vārdu, bet vai tieši tas tēls, ko domāju. Tajā laikā gāju ^kartingos^, kur mēs kartingu tikai redzējām uz apkopšanas rāmja, un nodarbībās skatījāmies ārzemju katalogus un pucējām pasniedzēja rally žiguli.

Jaunībā es redzēju ko ļoti labu sevī. Skatoties bildes, ļoti cauri lien urla, nesaprātīga būtne, bet motors tikai iet obkatku, pilnīgi jēls, un nemāk vēl sevi viltot.

Labais. Kādi 19, un sēžu mammai uz rīkles. Skatos pirmos rietumu kino, ko sāk rādīt tv. Sēžam abi, skatamies, bindžojam, jo garīgais ir pretīgs. Mamma vairs nevar izturēt barot cilvēku, kurš var pats pelnīt naudu.
Man TĀ!! noriebās sajūta, ka es mirklī apņēmos neko neēst, līdz nopirkšu par savu naudu. Naivums palīdz. Kaut ko pa vidam vēl knapi ieēdu, bet priekš sevis sajūtās, zogot. Tas kopā prasīja 4 dienas. Un es sāku celt naudu ārā, pārmaiņu laikā, kad pēc mēneša, diviem nopirku mašīnu. Un neēdu, līdz nopelnīju savu naudu, ar vienu zagšanu no mammas pa vidam.

Turpinot visu vienā, stundām.
Jaunciema kapos ap 1994 man pensionāru bariņš skrēja pakaļ ar paceltu lāpstu. Vecītis kliedza "NA NASHI DENGI JEDJISH!". Konflikts bija par neskaidro, vai drīkst pa lielajiem Jaunciema kapu ceļiem braukt ar auto. Es vienmēr uzskatu, ka drīkst. Pietam, braucu tur ļoti lēni, nedaudz ātrāk par gājējiem. Gājēji ir radikāli citās domās. Es easy, galnais, lai nesasit stiklu, vai neiešķeļ ļoti rūsējošu plaisu bagāžniekā.
Tā gada, 1994. 1981. Audi nav nekāds šiks, un pirkts par pārmaiņu laika haosa naudu, relatīvi godīgi nopelnītu, kaut eventuāli, gaņau sanāktu vecīšu nauda, ja ķēdi risinātu ļoti garu.

Mmm, Audi. Biju fans. Bija starp tām padsmit mašīnām sekvencē, trīs Audi. Love, bet tikai ne kompaktklase. Man bija vecie 100-nieki, saucamās līdakas. Totāli love.
Pabraucu laiku ar pajaunu A4, Guntai bija, drusku sucks. Kompresēta, inkubatora Audimašīnas versija. Ain't no. Tikai normālās klases.
Guntas bērnības drauga kāzās, Latgalē, stundām notusējām ar tikko satiktu čomu, kuram bija Audi Avant. Noslēdzāmies no kāzu party, atlaidām viņa mašīnā krēslus pusguļus, logi no spirta aizsvīduši, un runājām, sapņojām par Audimašīnām, abi fani. Stundas divas (?), kad izlēmām pieslēgties atpakaļ kāzām.

Stafeti pārņēma labo brendu japāņi. Es nevaru atturēties no tās jaudas, tehnoloģijas pilnvērtības, upurējot kinga komfortu lielās klases Audi.

Delfi: Latvijas Ārstu biedrībā (LĀB) kopā ar "OPEN Radošais Centrs" vēršas pie atbildīgām institūcijām un aicina dekriminalizēt nelegālo narkotiku lietošanu [..] "lai novērstu hūniju ar nekontrolējamo pārdozēšanu pusaudžu un jauniešu vidū"

Tanks, pljecka. Tagad man galvā pilnā skaļumā skan Lords of the Boards, no Guano Apes, laikam vienīgā dziesma, ko no viņiem zinu.

Nekad dārgāk par 77 centiem, izņemot abonējot uz dienu. Šodien 0.51, vakar 0.44. Tik maz bolt pelna uz mani, vienā braucienā. Braucienus cauri Pārdaugavai, acīmredzot, esmu aizmirsis. Selektīva zivs atmiņa.

Velo dažreiz pietrūkst, jo var braukt arī tālu, un pa jebkādiem segumiem, bet kopējā vajadzību grib-sarakstā ļoti zemā prioritātē. Jāzepam noder daudz vairāk.
Ekšelī mans B&O vizuāli un komfortā jūk pa daļām. 5 eiro aliexpresā par spilventiņiem ir pirmā prioritāte, varbūt jau rītdien, tad vēl iešķēlušos vadu, tad pc korpusa dzesi, tad nomainīt sūda apple klaviatūru uz normālu (nu nav jau tāds sūds, ļoti klusa un estētiska, izdzīvoja pat noliešanu ar spirtotu sīrupu, tikai tehniski ir daudz labākas). Vēl jāšķīdina excelis, pirms naudas.

Jau atkārtojot, Logitec, dārga pele, izrādījās firmas pamesta novārtā – softs, iznākot nākamajai paaudzei, vairs netiek apdeitots, un tagad notīta ar izolācijas lentu, lai bez softa ekrāns nejauši neskrollējas uz sāniem no "krutajām" papildus pogām. Total greed, gluži kā apple – pērc nākamo modeli! Diezvai vairs logitec un apple.

NVIDIA ir cool. Atrada nišu un dara unikālas AI platformas, ar ko pelna miljardus, un senākas videokartes momentā ļoti ievērojami lejup cenā, – viņiem neinteresē trīcēt par katru kapeiku. Vērtīgākā pasaules kompānija, vismaz jūnija beigās. Neatceros, cik triljoni. Microsoft un apple, arī amazon, rij putekļus.

Sāku domāt, no visa, pa ausu galam savāktā, ka Masku jāsabaro ar dumjiem barbiturātiem, ilgstoši.
Tagad atbalsta Trampu, kuram tiešraidē diemžēl neizšķaidīja arbūzu. Kā mēs ar draugu ilustrējām, smejoties paļauni svētdien, kā izšķīst tiešajā ēterā trampa ķirbis, šļakatas uz visām pusēm. Kāpēc, gudrs cilvēks atbalsta viņu?
Vislaik bija mana simpātija. Prāts, kas godīgi ģenerē miljardus, kosmosa plānus, citiem būs pilnīgi noteikti nesaprotams. Joprojām simpātija, kamēr radikāli nepierādīs pretējo.

Kāda sudraba lode, juvenal? Dievs tā gribēja. Tātad jānāk ļaunām vai labām lietām, lai viss notiktu pēc Masterplan. Arī atstāt prastu zābaku dzīvu. Viņam vēl te ir kāda loma, acīmredzot. Baidens arī nav šiki. No future for USA, by now.
"grab her by the pussy", Trampa publiski teiktais parāda viņa, un viņa fanu līmeni.

O, krutāk par trampu ir Ņikitas Hruščova leģendārā kurpes novilkšana un dauzīšana pa tribīni. So, tramps un hruščovs ir soul bro. No padomijas, tupumā, gan ASV, gan Nazi ir ko mācīties.



Attēlā gan Brežņevs un Masks