zivs - 14. Maijs 2024

Viens ieraksts mani mudināja atcerēties, ka mans niks varētu būt 75kg. Bet te jau viss pateikts, niks nesanāk. Arī otrs – 175cm, nerullē, jo tie ir plaģiāti.
Neesmu svēries sen, bet tas pasaka, kāpēc man der manu mīļo drēbes. Tagad varbūt 78kg. Ar amfetamīnu 71kg, ticamāk. Parasti bija 73kg.
Esmu tomēr lielāks par loved female, knapi ielienu viņu drēbēs. Viegli kauli, šauri pleci.

Pēdu dieviņš iedevis tādu, ka smējos. Milzu pēdu mazam cilvēkam, lai viņš var nostāvēt kājās dzerot. Lielu. Ar greizajiem jaunajiem izmēriem, nu jau noiets līdz 45,5. Normāli bija ap 44+.

Ilgstu pēc jaunas cibas. Nitrobebe bija piedzērusies, uzreiz sevi atklāja, ar pirmo rindu, pff.

Vnk labāka par zivi manā konglomerātā nav. So new ciba ir aizmirstiet

Man ir burvīgi tagi, dažas cibas, bet tās neatklāsies arī ar manu nāvi. Miruši orbītas satelīti, ir, kas ar tām cibām notiks. Tie bija veiksmīgi pavadoņi.

Pulksteni pārvizrīt uz vairāk cilvēkiem pieņemamu, ir mans wannabe. Jo tā ir pareizi. Es neesmu anarhists.
Tas mans dos iespējas gan LV, gan Spain

I make myself up to you, my dear (you can call it deer), I meant both of you. I am open, I'm stuck, truly unhappy with it.

Frankly, I do think of you, when I got memories of my bewildered one, vice versa. There is no ending.
I went to Ogre, for you, and all I thought, was she, while listening to my music. Sweet pinky ugly gaps. I've got it. I wanna fade out. "Ugly", cause I am cripple, forget about body, remind cripple spirit. I love it, cause I cannot be someone else, just a little better.

UPD neviens te nepiedzied jūriņā "tādi nu mēs esam. pieņemiet". Man stāv pimpis joprojām (virtuāli, ne maz). Labs scenārijs, āthink

90-ajos Aerosmith, ar Stīva heroīna paplašinātajām lūpām griezt pa ASV tuksnešiem ar riktīgu amerikas auto. Jā! Pāķim lakatiņi, freedom! jaukt ar auto nenormāli "beibe, beibe" tekstos.

Zivs dara ko? Apsien lakatiņu. Sajaucu, auto nopirku ne 21 gadā. 1993, tātad 20 gados, un tad "visi reāli redzēja Rīgu". Klāstīt šeit sen nepieminētas detaļas ir khh. Mazs auto, mazāks vēl par mani. Otru, pēc pusgada nopirku nopietnāku. Vedu mammu pa šoseju, ar atvērtu lūku. Mamma teica, veroties kā koku ēnas slīd pār mani, caur atvērto lūku "tagad es redzu laimīgu cilvēku", lūkas raustītajiem viļņiem viegli aizsitot ausis. Es arī zināju, ka ne jau mašīna, bet brīvība – ej ļoti ātri pa brīvu ceļu, un tev ir tāda droga, ko tikai drogas var iedot.

#neverheroin

UPD mīļumi, es ne tikai pirmajā stundā autodidaktiski jau braucu kā maz-pro.
mēnesi, kārtojot tiesības, nejutos nekad bez tiesībām. Vecrīgā man sodu uzlika tikai par stāvēšanu, kaut tur tobrīd nedrīkstēja pat iebraukt. vai vai vecie laimīgie gadi.
Mēs ar G esam kvitā. Tos apt 50k, es neesmu parādā. Viņa arī neskaita. Es apmēram tādu skaitli iedomājos. Tikpat apmēram novērtēju savu ieguldījumu, mācīties pie meistara mazāk par pilnu laiku. Puse tikai, pārējais bija nodzeršanās.

Hurt smile (jau rakstīts, so no smile)

Gunta brīdināja, bet vai mazums tā bijis "nepis tik ātri". Ko ne? Latgales šoseja, labs asfalts, saule, rīts.
Hujā, suns, lido grāvī 150 līdz 0, zirgs ar jātnieci malā. Mellas gumijas 100 metrus. Viss bija slikti, bet neviens necieta. Suns izlīda, un jau drīz beidza pieklibot.
Slikti un skumji. Nav vienīgais notriektais :(, bet daudz arī nav, vēl kāds viens vai divi. Nekad ne letāli.

UPD Seklums. Iedomājos tobrīd, ja ne tikai suns, bet jātniece, tomēr es skatījos ceļu, un attālums bija pietiekams, lai saprastu, tikai sunim nebija prāta. 150km/h nav daudz, bet tad arī monitorēju visus sīkumus kā nasa.

Iesaku: ņemiet ecstasy, un uz Siguldas šosejas ap 180, pa sniegotu ceļu naktī ir easy, vēl ar policiju kopā pīpēt, wellcomēties, draudzīgi sarunāties, kad radarā ir 150, bet atrunājos, ka sīkums, jo "neiet tak mazāk par 180", policija smējās, un saņemt no Guntas norādījumu neiepist roundaboutā, un pārņemt stūri, jo džeks jau 3. ecstasy ēd, un tuvu reāli pārlektu barjerām, ja viņa neiekliegtos.
Atpakaļ, domāju, ka braucu pats, jo bija visi adrenalīni, un tagad ir tikai jābrauc mājās, varbūt mīlēties, vai aizmigt uz brīdi. Chill extāze, man nebija brīvminūšu pāris mēnešu, atpūsties, jo pelnīju 800Ls dienā, vispār zombijs. Tad nu atpūtos braucot garus gabalus. Adrenalīns bija kokaīns, gan speed. Kabatās bija dīleris, visu ko vajag, bet es ņēmu tikai ko tad vajadzēja.

Gribēju trešo, final epizodi, kurā zivs nokrešo. Manos sapņos ir tik daudz, un es knapi atsķiru no īstenības

Ko es domāju par Spain, Portu shit, es īrēšu to longterm arī viens, bet meklēju bandu, diviem vieglāk samaksāt. Vēl DĀR jāapskata. Indija ir veca idea (runāt negribu, kāpēc tomēr negribu)


Pilnīgi nekā negodīga. Pirms tevis es dievojos, ka salocīšu spieķi pie iespējas tikt uz ASV, kur man esot iespējas, bet nafig uz Spāniju, jo man interesē dzīve, ne iespējas.

Es redzu palielu naudu diezgan drīz.
Tetovēšanas salons. Ieskrienu kā jauna meitene "es gribu aunu, Dzīvnieku sev sejā, kniede degunā starp acīm, ok. Ko jūs varat ieteikt aunam, skaistam dzīvniekam, vēl?"

btw, tikai dzīvnieki, vienīgie ar nepiesietu mīlestību. mana sirds [vienmēr asiņo]. nevaru atrast 1994 bildi. nesen zaudējis nevainību, pilnīgs jērs. man ļoti patīku tas es tolaik

2x brīdināja. Strong brīdināja, lai nepublicēju. Nogāzās kastes no plaukta, ar aptaustāmiem atmiņu pierādījumiem. Strong mani paņemtu tikai, ja būtu trešais zvans.
~2003. gads



Mani negodīgā spēlē, piespieda. Skatītājas bija G un projekta džeka beibe, kura mulsa.
Tolaik aizrāvos ar Dalī, un šūplādes sienā mēģināju iebūvēt "kausētas".

Biku Ziedu Vija 1994. To melnbalto es neatradīšu. Pēc tās bildes būtu saprotams, cik negribu piedalīties. Gan kādreiz atradīšu.

Tagad veci un nopietni, "karsti", šajās sekundēs, gandrīz live, X pidžammā.
X nošūpoja galvu "es viņu daudz jaunāku atceros". Jā beibe, esi man sirmus matus noēdusi. seja gan no šīvakara alko aizpampusi

Ink no


Rētai uz vaiga ir 30 gadu. Beidzot kāds proof, ka viss ko rakstu, nav diršana. Tā ir no nakts tirgus pieturā, kad dabūju labi pa šņobeli dēļ grundge izskata.

Sen tādu sirds siltumu neatceros.
Bildē visu viesu pieņēmēja, saimniece, sirsnīgākais cilvēks, vecmāmiņa visiem, lejāk Gunta.

Nenormāli krutā Gunta un LND profesors. Mana dzimpene, 2006, Andrejsala

Mefistofelis kaut ko kūda vai piesola Guntai. 16.aug, 2006

arlabunakti

Labākie apavi, visu laiku labākie, bija bezbrenda, spāņu.
Vasaras vilnas zeķes, ar gumijas zoli. Es jutos kā dieviņš, katrs solis ir ekstāze. Novalkājās 1 sezonas laikā. Treneris paspēja aptaustīt. Good, arī viņa teica, kopā dzerot gardu vīnu, zālē, uz vilcienu uzbēruma 2017. 29. augustā. Treneri jūs nezināt. Kristāldzidrs cilvēks. Nekāda mājiena uz bebi. Ļoti gaišs cilvēks.

Skaitļi ir mans viss. Grieķijas mūķene ir teikusi, ka mana skaitļošana ir ekonomikas fakultātes otrais kurss. Dieva dots, bez zināšanām.
Normāli paturēt prātā 120 tel nr. Tas bija easy, pirms mob tel.

Tikko runāju ar džeku. Kā manu sirdi plosa ārā Latvijas statuss, kā alkoholiķu bedrei. Es esmu, džeks ir. Internets apgalvo, ka pandēmija. Nereāla dzeršana. Es sūtu to pie visām velna mātēm. Es negribu šajā būt. Pis nahui krievi, un atbrīvojies no alkoholisma. Es nevaru šo valsti, kaut senči lējuši asinis, lai mums tā būtu. Neieredzu, tieši dēļ alkoholisma kā normas. Krimināllikumu, bļeģ.

Jūs nevarat iedomāties, ko var redzēt, pasēžot svētdienas rītā, uz apmales lāpoties. Cilvēki staigā no veikala ārā apkrāvušies.

Ha hā, tagad esmu in [S]pain. Nu varu dirst, neviens nebrauks man iedot pa purnu.

Svolochi un mizantropi reiz teica "fakts ir, ka sākoties internetam, ir izaugusi vesela paaudze, kura par saviem vārdiem nav dabūjusi pa purnu".
Es godam esmu nopelnījis, kā jau lasāt.

Ķeriet atlaides. Es joprojām esmu LV.