zivs - 30. Janvāris 2024

gārlāicīga liste lasīšanai. Izstaipu kaulus pēc run run run mēnešiem. Strādāju mierīgi, notin special, mierīgs prāts. Šovakara darāmais aizņēma precīzi nedēļas discovery (ietekmējoties no stāsta, kad Rudakam jautāja, cik tad tādu kaudzi reņģu bija ilgi iztīrīt. Kādi 2 (vai 3, neatceros) CD). Tagad ēst, pēctam normāls miegs.
Es atkal esmu cilvēks, ne robots.

Good power, un runā man par labu, es joprojām neesmu apkopojis video naudu excelī (tā ir reāli pusdarbdiena, minimums – mazāks apdoms -200 eiro, lielāks apdoms +400 eiro, ir vērts domāt), naff laika, kaut jau no māmiņas aizņemos. Nauda ir svarīga tik cik putniem, lai ir ko uzknābt, ko redzi.

p.s. Kristiānai. Uz maziem darījumiem, es nešmaucu gandrīz neko. Ja pielieku 7 min, apaļam skaitlim. Vai noņemu pusstundu, ja jūtu ka sniegums bijis bremzēts. Maskavietim ir miljardi, un vnk jāmāk pamatot. Samaksāja reiz par ļoti ilgu zīmējumu 800 eiro, raustot elpu, "ahujeķ 1000$ par zīmējumu", un tā vnk uzreiz arī nolika uz galda kupjūras. Bez kauna pievācu. Es biju pelnījis, bez šmaukšanās – ļoti ilgs un sarežģīts zīmējums, reāli ap 1,2k eiro būtu (bet neuzdrošinājos, jo negaidīju, ka tik dārgi būs). Es esmu godīgs.

Te tikko minētais darbs, uz 1,5 mēnesi, slinkojot. Viss tika rēķināts 3D no reālām fočenēm, un precīzi attēlots dimensijās. (Adobe Illustrator, 2D, nekāda 3D actually). Perspective Tool gan izmantots, jo nezīmējot ikdienā, ko jau nedaru 17 gadus, labāk neiedomājaties.


Gasification Plant @ 2015

margins are strong, guides are weak. filosofija apstiprinās darbprogrammās (es laikam esmu pirmais to pamanīt, turklāt pateikt, kas ir svarīgi).
zināt, bet nepateikt, ir my default fault. es minu labus piemērus kā tēja, un cilvēkus, kas artikulē domas. jums jābūt akrobātam, ne gudrai grāmatai. gudrai grāmatai, izlasītai kā pieredzei, ok. es sev ieteiktu. es nebūtu tāds, ja es nebūtu lasījis. šķiet, uz 2024 man bija ok balanss, nelasīt gadiem, un daudz jaunībā.
"un tālāk no kalniņa uz leju" (c) Horens par kādu citātu raidījumā, ka "labākais brīdis dzīvē".

gaisu izrauj vantūzis, es vnk palūgtu Wolt atvest paēst. I can do more, just go to cook. reāls vīrietis

un tad jau nin

Kad tu pelni 1-3 dienā, un tev anyway nav tabakas, nekā no norm cilvēku materiālām vajadzībām (ēst ir uz nedēļu), jājauc lapiņas ar tabakas drupām.

Te mēs kļūstam par mapatu. Man vajag, lai sieviete man gatavo. Uz laiku, man vnk nav laika, gribas. Es atdošu to 10-kārtīgi, ar prieku. Man vienkārši vajag šobrīd, lai viņa sevi negruzījot pagatavo ēst, un tikpat mierīgi ēdam, kaut ko skatoties, kompī.

Tas audzina manī, "es pāršķelšu armandam pimpi, par tādu sviestu", es pieceltos un pagatavotu tev, jā tev "x", tev "y", vairs nekādas uzticības, ja tu gribētu paēst. Pilni skapji, ledusskapji, jautājums tikai timelinā, ko tu gribi.

Kas vēl. Ar vīnu es ar lielu prieku, un dažkārt ar izdomu, gatavoju, bet sievietes gatavots ēdiens ir sexy un ieper daudz vairāk.
Kaut vai viņa redz, cik tev garšo.

Thou, meitenēm vai sievietēm, nu jau es sajuku, ļoti garšo puiša gatavotais, un labprāt, ka puisis gatavo. Es vnk neņemu komplimentus, mani tie padara iedomīgu.
Tagad jau mierīgs, ēdu.

Pieminētā Ķuzule



lūk pupiņus tā mācēt izkārtot.

Iedomājies, tev ir beigusies tabaka. Paģiru īsti nav, bet gribās iedzert, jo esi zero, strādājis 2 mēnešus, sen jau aizņemoties no mammas. Teju ceļos skaidrojis situāciju, ka tev ir pietiekami naudas, bet tā pagaidām ir tikai uz papīra. Atļāva.
Iznācis no Vynoteka, iepisis pirmos 50, un nākamajā solī veikals Drogas tevi pārsteidz. Tu stāvi un blenz. Šis plakāts veidots speciāli tev.

ņemu no cibas, kā no vienīgā readable avota. so, nekādu tendenču, konteksta.
porcupine tulkojumā, ir atmiņas tulkojumā.

Biju gadus stingri jaunāks, kā arī toreiz, vnm mīlestībā.
Tas bija vivid krāsu, sajūtu sapnis.

Tā bija kāda senu laiku (70-90-o) slimnīcas palāta. Logā, ar spēku, triecās lidojoša dzeloņcūka, neskaitāmi. Triecās no visas mīlestības, jo nekas vairs viņai cits nederēja.
(pa šo laiku ir nozaudēts daudz no fragmentiem atmiņā).
Palātā, gultā, gulēja meitene, ar nopūstošām kājām. Mīloša un nolemta pēdējām dienām. Es arī biju klāt, mīlošs. Ak es. Pēc sapņa domāju, ka tā meitene biju es. Man vēl padsmit gadu nebija mugura beigta. Dzeloņcūka k-kad iztriecās caur logu, un apgūlās uz viņas kājām, pabūt kopā. Milzīga mīlestība bija viss sapnis. Laikam viens no maniem skaistākajiem sapņiem.

man esot strādnieka pirksti (nu, falangas un locījumi laikam).
Grieķijas Laura, kas ļoti bija jau tur, un pārspēja mūs visus, vēl esot Rīgā, no drugs anykind at all, un darīja visu, ko Dievs ļauj. viņai ļāva bezgalīgi.

pirksti, zobi, gēni šit pārmantojas. tētim arī bija strādnieka pirksti, bet es ar saviem pirkstiem esmu ļoti ļoti daudz darījis hard physical. ķieģeļu vagons un ne tikai, sist sienu karate, pārjaukt mašīnas ar jaunieša spēku. lai nemīž.

Apple it tāds sūds. Es dirstos woke konferencē, ka nav iekļaujoši. Pohui, ka taustiņi nodila 2 gados. Visa klaviere ir cilvēkiem ar izcilu redzi. Ar Logitech es trāpīju pa burtiem, ar apple nope. Iekrāmējiet jūsu dumjajam dzīves biedram ar apple ierīci pa pieri no spēka, pietiekami, lai viņš uz brīdi būtu sāpināts.