30.. Jan, 2024 | 18:00

ņemu no cibas, kā no vienīgā readable avota. so, nekādu tendenču, konteksta.
porcupine tulkojumā, ir atmiņas tulkojumā.

Biju gadus stingri jaunāks, kā arī toreiz, vnm mīlestībā.
Tas bija vivid krāsu, sajūtu sapnis.

Tā bija kāda senu laiku (70-90-o) slimnīcas palāta. Logā, ar spēku, triecās lidojoša dzeloņcūka, neskaitāmi. Triecās no visas mīlestības, jo nekas vairs viņai cits nederēja.
(pa šo laiku ir nozaudēts daudz no fragmentiem atmiņā).
Palātā, gultā, gulēja meitene, ar nopūstošām kājām. Mīloša un nolemta pēdējām dienām. Es arī biju klāt, mīlošs. Ak es. Pēc sapņa domāju, ka tā meitene biju es. Man vēl padsmit gadu nebija mugura beigta. Dzeloņcūka k-kad iztriecās caur logu, un apgūlās uz viņas kājām, pabūt kopā. Milzīga mīlestība bija viss sapnis. Laikam viens no maniem skaistākajiem sapņiem.

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


Comments {0}