zivs - 19. Jūnijs 2023

Ieskatījos tabulā. Mēs ESAM divi, un man skumji, ka viņš grimst ezerā. Dzīve ir tikai ārpus sevis.
Ļ aizrautīgi vēru vaļā skaņas saiti, un nō. Ne jau izpildījumā, māsterēšanā, neko no tā nesaprotu, skaņa laba. Viena meitene man izstāstīja par to dziesmu, gadi 5, un nekad vairs nevaru paklausīties.

Ja es te vispār runāju, pieminot vēl kādu, bez 'mums diviem', tad vislabākie vēlējumi skaistiem darbiem, kas man vienkārši domām ir sāpīgi.

So, come up. Tu vislaik aizmiedz pie stūres.

Mēs te drusku padzēsīsimies uz laiku. Loop nav izejams. Jāliek tālāk windows

He, tik trausls, un vienlaicīgi pilnīgi cietsirdīgs. Ne jau šodien [tikai].
No rīta windows turpinājums apstājās, kaut labi jutos pie poļiem. Ļoti smags stafs atnāca ienākošajā tel zvanā, drīzāk, tajā, kas attīstījās no tā. Ne kāds tuvs smagums, bet ārpasaule, kura par to nerunā, bet kurai ir atsvars pie kājām, ūdenī. Peldēt, nemākot peldēt, uz steroīdiem spējot izvilkt viņam brīdi galvu virs ūdens. Es sen nometu to nešļavu. Aizmirstu, un man ir vienalga. Un tieši sanāca runāt par cilvēkiem, kam ir vienalga. Es ierunājos.

Es negribu to cilvēku savā dzīvē. Man teica draugi, ka manipulē, un varbūt arī, tikai es māku skaitīt, un draugi pat nav viņu redzējuši. Un tur ir dēm kārtis, 2-nieki, kāds kalpiņš, kā vienīgais trumpis. Sabrukt, ne dzīvot, ar tādu kavu. Jātura vislaik sevi fokusā, man, sevi. Sirsnības ir deficīts. Nekādai ārpasaulei. Ja savējiem vismaz pietiktu.

Ko sacepies? Ja zini, un esi sejā teicis, ka cut. Apsvērumi ir tikpat nejēdzīgi. Durvis uz bezdibeni. Te jāseko būtu daudzreiz +, bet es pat neiedziļināšos klusās domās. Cut. Tā ir ārpasaule.

Ja liktu saites uz teikumiem, tad tikko izskaitļoju arī, kā sākās, bez emergency, iesaistījos, un saskatīju emergency, un cik brīvi jutās cilvēks (ļoti smagi, jo nav jau nekā vispār cita), kad devu vairāk kā vajag (nekad. vnk viņam tik daudz nedrīkst dot). Iepisa pa sarkanu bold trigeri, stabili bez nolūka, jo to vnk nevar zināt, kam nav pastāstīts, arī ja mani pazīst gadus – tam ir taiminga birka, vienas reizes biļete.

So, it was a sign. Ugly warning sign, atšķirībā no nesenās.

Right?

Ko? Depeche mode.

Kaijas ir realitāte. Bija līdzsvars pa dienu, nodomāt, un šķirt prom, kad viena, man tupot lodžijā, aizlidoja pilnā rīklē gar ausi.
Risinājuma kaijām nav. Lodžija uz vasaru ciet.

Bija saprāts, ne uzlikt kaut vienu softu, bet masīvi dzēst tekstus, pirms pamest pulti. Diezgan sāp galva. Reizes 2 gadā sanāk aprīt ibumetīnu. Ķīmiski šorīt bāzējos uz xanax, škebinošas garšas cēsu al. sidru. Paladziņpārsegu, lai ir kam pieskarties. Pa dienu turēju plaukstu pie nāss, nenosmērēt drēbes. Tās ir aptiekas zāles, pretīgas, pārplēš garastāvokli, nāsis un galvu. Nomodu un tizlu draivu iedod, jā. Nelegālās būtu clear, uho-gorlo-nos. LOR, latviski skaitījās. Esmu dienās salidzinājis, otro reizi mēnesī, kas recently ir ļ mazs intervāls, blakus noliktas aptieku un (pat vājas kvalitātes) tīru mantu. Farma ir reāli jānogalina. Fiziski domāju, cilvēkus, kam nekad netiktu klāt pat superkilleri. Daudz nāktos nogalināt.
Amf ir feather, salīdzinoši, arī nekaitīgumā, wellbutrīns = plumbum, ar aprakstā definētu brīdinājumu par suicidālu ideju iesp. palielināšanos. Lēna noindēšana. Zobi neizbira jaunības megaexperimentos. Kopš 2016, kad sāku farmu, visi zobi muka ģeometriskā progresijā, augšā dažos gados neviena.

Pats izvēlos. Depra dēļ, diemžēl bez izvēles AD.
I'm so serious about drugs, man nav ilūziju, mani vnk pietiekami sabrīdināja propoganda un paša vērojumi, kas bija dažādi. Bērns, ja lasi, tā man jau sen ir tikai pārdomāta izvēle, reizēm, kad jāpielieto konkrēti. Ir brain, kaut nav brain. Citādā attieksmē, saprotu, var arī nomaukties un nepiecelties.

Kostīmu, uzi, un rindiņā farmu. Viss bauslis atcelts par tādu ļaunumu. Tad nomestu uzkarsušo dzelzi, un mierīgi aizsmēķētu, with no sense of sin.

Ieraksts vispār sākās ar nelielu atelpu, pēc farmas xanax.
Gribās noskaloties. Radio, zināms, ir vienmēr manī, un netraucē, tikai retos izņēmumos, zinu kādos.
Jumprava - Baltā.
Vakar bija ko vēlējos, būt ārā vasaras lietū. Patīk man vēl vairāk, kad vasarās gāž. Esmu skrējis no lietus noslēpties tikai kad reāli jau smagums jātura no ūdens masas, kas nāk pāri. Pārējos vasaras lietos ir Jumprava - Baltā.

Nosūtīju darbu minimumu, pēcpusdienā modies, uz ārprātīgā steigā samestu softu minimumu (vienalga pagaru listi).
Viss lago, pat fonti neaktivizējas bez pilnīgas izbesīšanās.

Fāk, vakar ne virsbūve tika saskādēta, bet nogrima līdz absolūtam nopulēts dimants.
No jauna pulēt nav vairs brīvu dienu, kas tika gaidītas kopš rudens. So sad.
Benders iet pēc boozie.