19.. Jun, 2023 | 00:59

He, tik trausls, un vienlaicīgi pilnīgi cietsirdīgs. Ne jau šodien [tikai].
No rīta windows turpinājums apstājās, kaut labi jutos pie poļiem. Ļoti smags stafs atnāca ienākošajā tel zvanā, drīzāk, tajā, kas attīstījās no tā. Ne kāds tuvs smagums, bet ārpasaule, kura par to nerunā, bet kurai ir atsvars pie kājām, ūdenī. Peldēt, nemākot peldēt, uz steroīdiem spējot izvilkt viņam brīdi galvu virs ūdens. Es sen nometu to nešļavu. Aizmirstu, un man ir vienalga. Un tieši sanāca runāt par cilvēkiem, kam ir vienalga. Es ierunājos.

Es negribu to cilvēku savā dzīvē. Man teica draugi, ka manipulē, un varbūt arī, tikai es māku skaitīt, un draugi pat nav viņu redzējuši. Un tur ir dēm kārtis, 2-nieki, kāds kalpiņš, kā vienīgais trumpis. Sabrukt, ne dzīvot, ar tādu kavu. Jātura vislaik sevi fokusā, man, sevi. Sirsnības ir deficīts. Nekādai ārpasaulei. Ja savējiem vismaz pietiktu.

Ko sacepies? Ja zini, un esi sejā teicis, ka cut. Apsvērumi ir tikpat nejēdzīgi. Durvis uz bezdibeni. Te jāseko būtu daudzreiz +, bet es pat neiedziļināšos klusās domās. Cut. Tā ir ārpasaule.

Ja liktu saites uz teikumiem, tad tikko izskaitļoju arī, kā sākās, bez emergency, iesaistījos, un saskatīju emergency, un cik brīvi jutās cilvēks (ļoti smagi, jo nav jau nekā vispār cita), kad devu vairāk kā vajag (nekad. vnk viņam tik daudz nedrīkst dot). Iepisa pa sarkanu bold trigeri, stabili bez nolūka, jo to vnk nevar zināt, kam nav pastāstīts, arī ja mani pazīst gadus – tam ir taiminga birka, vienas reizes biļete.

So, it was a sign. Ugly warning sign, atšķirībā no nesenās.

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


Comments {0}