zivs - 14. Marts 2023

O! Diršanās ar KRieviem. Nezinu, šķiet neesmu šeit rakstījis to pārestību.

Laikos, kad šņabītis nebija retums, vasarā pie Plazas, te pārdaugavā, apsēdos uz apmales ļoti brīvā plazas stāvvietā, iemalkoju, pīpēju. Piebrauca tipisks KRievs (Jāzepam iemācīju, ka ir krievi un ir KRievi, atškirība liela), ar tipisku KRievu mobīli bmw x5. Atrada vienīgo vietu, kur noparkoties brīvajā stāvvlaukumā – tieši pie manām kājām. Nesanāca īsti, jo manas kājas traucē. Rūcina, pīpina. Ejiet nahuj, bet jūtu kas notiek. Kā tad. Mīziens KRievam, jo bandīts jau nav, prosta KRievs. Es, krieviski atbildu: "Ķip visā stāvvietā vienīgā vieta, kur parkoties". Viņam, redz, esot sieva grūtniecībā, tālu līdz veikalam. Mīzējs esmu po žizņi, bet stāvēju jau piecēlies, atstutējies uz spieķa, blenzu virsū, un neko nerunāju. Apgriezos jau doties prom, bet tad nevarēju citādāk "huju jūs esat tik nagliji?" "Nebūtu tu uz kruķiem, es tev nah iepistu". Tāda ir KRievu loģika, cilvēks ar spieķi, ir trash uz kruķiem. Vilkāmies līdz veikalam kopā. Es lēnām pīpējot, KRievu ģimenīte stresā paralēli. Uzspēlētā mierā nodzēsu cīgu pie ieejas, un tas pārbijies KRievs jau bija pazudis ar visu savu KRieveni un topošo jaunKRievu, un vēl vienu jaunKRievu mašīnas staipeknītī uz rokas. Neredzēju kur palika. Domāju, mīza, ka atradīs savu bmw ar naglas sliedi uz sāniem, bet nē, tas nav manā stilā. Tikai tāpēc, ka man to neļauj, jo tad es mainītu kategoriju uz zemāku rāpuli. Panki ir good, bet man sen jau dod vienkārši iespēju nenogrimt

pietiks šļuru, izrunāts šodien viss.
Love is to die, love is to not die, love is to dance /Warpaint/

click

Kā mēs sagaidījām 2001. Daži iepriekšējie arī bija vērti.
Piemēram, 2000., joņojot uz zirgiem, pilnos aulēkšos, gar jūru, Vecāķos. Godīga meitene bija pirmo reizi apēdusi ecstasy, es otro reizi, un tas vispār bija kosmoss, galvenais noturēties uz zirga, jo ātrums nenormāls svētdienas jātniekiem. Viņa, šodien man šķiet, nepārtraukti beidza, jo E sāka pērt kad izjājām pie jūras, un sākām laist auļos, un es redzēju viņas acis brīžiem. Tad es nedomāju neko no šeit runātā, vnk lidoju ar zirgu kosmosā.

2001 bija mazāk iespaidīgi. Skrējām ar Biti uz mašīnu, pusdivpactos, braukt uz maskačku, pie čigāniem zāli pirkt, jo kurš dīleris gan gadu mijā. Mašīna nelec, sabojājusies, logi svīst un salst, sildīšana nestrādā. Pizģec kādā hypā visu nokārtojām, un atgriezāmies ballītē izspūruši ar kāšiem.

2000, tā pati K. draudzene, kura uz E mani vēl reizes ģērba ārā gan ar skatienu, gan ir mēģinājusi. Joņoja arī K. un Gunta, bet mēs laikam divi redzējām tādu debesmannu.
Es gribu tur tur tur, prom no šīs planētas, jo TUR ir vienmēr E un joņošana ar zirgiem pusnaktī gar jūru.

Did she fall
Or was she
Pushed

Your shirt
On my
Chair

I'll never
Leave you

I'll be there

Come here
Little girl
Get into
my car

You dissapeared
In my
Heart

Laurie Anderson man iegaumējās no retajiem LPSR Latvijas Radio raidījumiem.
Es biju apburts, kad mamma piestrādāja par apkopēju kaut kādā administrācijā. Vazājos, pusaudzis, pa kabinetiem, pētot man nepazīstamas lietas. Tur bija atstāti ieslēgti translācijas radio, ar minimālisma kamermūziku. Es iemīlējos tajā. Kabinetos bija krēsla. Es iemīlējos krēslā. Es vispārinu tagad sakot – es iemīlējos neparastajā, es iemīlējos, šodienas acīm, Dievā.

Speak my language! /L. Anderson/

Kādreiz.
Lai kļūtu pavisam saprotami, es mīlēju sauli ļoti, manas domas bija saulainā dienā. Jūrmala bija kalifornija, par kuru tobrīd neko nezināju.
Mani fantastiski vilināja nakts noslēpumi. Es dievināju nakti kā diennakts laiku, nedaudz metafiziskāk. Un tikai priekš jums atkāpe – man no vizuālas tumsas nekad nav bijis bail.

Es esmu perfekts, es uzskatu. Kas no tā ir palicis, ir cits stafs

Did I drink some poison?
I don't remember now

/L. Anderson/

Man jāatkāpjas darbos.

Paldies tēja, tu reizēm runā ar mani. Par to nav jāpateicas. Par cilvēku mīlestību nesaka paldies.
Ko vēl pieminēt? Dombrava, ir palīdzējušas tavas domas.
Esmu no jūsu planētas, kas mani pazīst, kurus neiedomājos pieminēt.

Kad vēl nejusties tik zemu kā ikdienā? Drogas tāpat vien nestrādās uz knipi. Atnāca, paldies.
Un vienalga tas nav "high", rakstu vispārēji, ne tieši savējiem. Tas ir iztikas minimums. Es nelūdzu high, tikai visu.

Mūzika ir atkāpšanās uz darbiem

Remember me, is all I ask,
And if remember is a task, forget me.
/L. Anderson/

Es domāju, tikko sāku to varēt, un nekad nesapratu šos vārdus, kā tas ir iespējams kādu aizmirst. Saprotu kontekstu jau vēlāk – "norakstīt" meibi. Nekad, nevienu. Lēta smadzeņu fizika. Tas vnk nav iespējami, lai kā satagotu. Es drīz sākšu nogurt

trulām acīm blenžu monitorā. mani neviens nekad nepazīs. pat ments. es vispār netieku sev klāt. citiem tas ir double impossible

Kur var pieteikties par woke?

Iepisiet nēģerus, Dr Dre, Easy-E, Snopp, un viss arī kozinupar repu

Nu, bļa, a jums kādam ir lēkājošs auto?

Ļoti svarīgi, ko klausies. Jauns es to sapratu. Garastāvoklis, ar katru kompozīciju. Te būtu simts dažādu noskaņojumu, ja paspētu ierakstīt.

"Tu esi tik vājš, tevi aizpūtīs vējš, līgani nesīs prom.
Prom uz to pusi, uz citu pusi"

Kādreiz tā bija mīlestība. Vnk aizveries

šodien izdomāju deģenerāta definīciju, jo es nelasu grāmatas, lai zinātu. trust me about this. man ir Dieva dots intelekts. Jāzepu regulāri mācu izkopt valodu, un viņš secina, ka esmu daudz lasījis. nope. tieši tas ir pisec, ka nelasu, bet man pielīp un viss attīstās, no mazākajiem sīkumiem. just like, ne jau brainless, bet toč neatceros, kur džeks dabūja pill, kas pavēra neticamas prāta iespējas (ak, atceries, pāriets jau pie aptiekas zālēm un really brainless) Limitless laikam, negribu guglēt.

tātad, deģenerāts nav fiksēts stāvoklis, protams, bet state, kuram cik nu kurš pietuvojas. pamatpazīme, ir reaģēšana uz impulsiem, prioritāri visam pārējam. motorika, būtībā

un kāpēc es par to tiku iedomājies, ne šodien pirmo. degradācija neapšaubāmi notiek. ok, nāk klāt pieredze, zaudējot daļu saprāta, jo ekspluatēta tiek gaļa. norm tā nav. un tie, kam tiešām būtu kas par to sakāms, neiet šajā skatuvītē (lai neteiktu stage).
nu jau aptiekas zāles totāli velk uz leju (ja turpinu tekstu) – smadzenes atjaunojas. Es tiku noskenēts 2013, ar totālu smadzeņu damage, kad Dievs mani apstādīnāja ar sakropļošanu. Biju nodzēries līdz reāla ļaunuma aicināšanai sev, lūgšanos par pilnīgu iznīcību sev, es vnk nevarēju vairs izturēt to lejupslīdi. Magnētiskā rezonanse parādīja atmirušus audus, vairākus mikroinsultus. Nu biju reiz pālī arī vēlies pa kāpnēm tā, ka labi, ka nenositos. Karoč, džekam smadzeņu vairs nav. 2016., dzīvojis sapratis spērienu pa pakaļu, pilnīgi skaidrā, audzējot zāli, lai nenojūgtos, MRT vai kā to rezonansi sauc, parādīja, ka nav konstatēti nekādi damage, pilnīgi nekas nav bojāts.
prieciņš vēl 2013 bija, ka man ir caurspīdīgi tīras plaušas, viduvējas intensitātes smēķētājam. Sirds vispār, never ever, pie jebkuras slodzes un ozzy inžu apmēriem, neko. Ķermenis vnk ir dāvana.

Tāpēc, draugi, esmu sevi tik apjūsmojošs, ka mani nobārstīja ar pūdercukuru, jau piedzimstot. Tikai es ilgi nebiju par sevi pārliecināts, un neko no tā neredzēju. Ne jau tāpēc, bet ka ļoti zemu esmu sevi vērtējis visu dzīvi, un burtiski gadus 5, vairāk, attapies. Nu, pamazām sāka pierāpot agrāk kā pirms 5 gadiem, bet (trūkstošā?) (un vai) nekaunība tikai pēdējā laikā. Nekaunība noteikti, un ne trūkstošā, noteikti. Aptiekas zāles, jau kurais apdeit, neko vairs nevar saprast.

Šito jau simc reižu esmu rakstījis – nēģeri ar zelta ķēdēm lielās, jo mūžam jutušies guļam kartona kastē, un te, re – repo mtv

Tēlojot ejošu smēķēt, anti-d nav extra redbull, tās ir zāles, un nebrīnies, ka kļūsti auksts un stulbs, velkot nāsīs

Amf bija kripata, bet pietika lai strādātu. Draivs ir beidzies. Neieredzu cibu, te ir atstāta mana dzīve, te arī mīlas sastaptas.

Un visas domas, šķiet, ir aktuālas tikai no 2016, kad sāku anti-d. Tad sākās cita persona.

Skaidrajā dzīvē maz ir tādu darbu, kam netraucētu mūzika, un pārējā laikā nav ideju par savienošanu ar mūziku. Tātad, apcerējumi ir velti, mūzika ir tikai brīvajā laikā, kā šādā.

Labrīt, labrīt! Aizsisto nāšu radio.
Atnāca mammas aprūpētāja. Ar baudu runājoties, izsmēķēju tabaku. (strpc, kur palicis bauda? un kur krii?)
Pastāstīju, ka mamma pirmo reizi satikusi G 1995, nosauca viņu par mauku.
Meitenes manā dzīvē vispār nav tas, kas paredzēts. (kā izrādījās) sexy boy, un tik ļoti hetero (vnk dievinošs meitenes), un gaidījis esmu visu dzīvi savējo, ne tāpat vien. ĻOTI GAIDĪJIS GADIEM, viss ko gribēju (un G to zināja, tāds terors bija, ka viņai definēju, ka gaidu īsto, dzīvodams ar viņu), līdz 2011 salūzu, un lūdzu sev ļaunu. Tas ir tas pats, ko tikko rakstīju. Bumerangs atgriezās 2013, bet kliedzu Dievam ausī, balss saitēm iekaistot (tas tiešām bija ļoti skaļi, neatceros vai ar balsi) 2011, jo redzēju, ka vairs nekas nebūs, tikai degradācija.
Attiecības, kā zināt, sāka raisīties tikai kad kroplības nekaunība sāka izstrādāt trikus, un joprojām neesmu pārī. Viss vienmēr ir brāļa-māsas līmenī. Tagad tas pat vairs nešķiet svarīgi. Par vēlu, ir citas lietas, piemēram es pats, lai beidzu kārpīties pa dubļiem.

Ak jā, es teicu, ka pārbaudu caur sāpēm. Ar G tā bija, ar vienu cibiņu 2010, kad viņi dejoja vienu vasaru, arī. Vairs nē. Tā bija stulba situācija, kad iepisu ar skaiduplati uzacī tikai ar neveiklu taimingu. Man nekas cits neatlika kā pietēlot, ka joprojām testēju caur sāpēm. Sors, tagad man ir plašākas acis, lai to redzētu, un tā nedarītu. Es nopublicēju savu ārprātīgo saldumu patēriņu visnepiemērotākajā laikā, kad cilvēks cibā mani rāva visiem(?) spēkiem ārā no dūksnāja (nezinātājiem, no sirds pagrimuma). Es nezinu vai vairs mani lasa, bet lūdzu piedod! Tas tiešām bija stulbs taimings, man nebija laika lasīt leitestus, un kur vēl sekot labiem padomiem. Forma izskatījās drausmīgi agresīva, vēlāk pielaboju ar tagiem, bet damage jau bija nodarīts. Es biju vnk rumpis, zvērīgā priekā pārradies no veikala ar kilogramus smagu saldumu maisu. Tas ir ļoti labs cilvēks, par ko runāju, tādi ir ļoti reti. Es arī esmu rets, bet ne jau tāpēc man palīdz visi gaišie. Palīdz tāpēc, ka viņi ir gaiši. (cik stulbi, ka jāraksta multi-level, kad to nevari)

Pārdomas par multi level. Tās ir nedaudz auglīgākas. Bībele ir absolūts. Šaubas, vai tur nav cilvēka prāta, tikai muļķim nerodas, bet asinsraksti ir īsti, es ticu. Grūtāk būtu noticēt, ja es pats nebūtu rakstījis ar asinīm. u know, vienkārši raksti teikumus, un pēctam pats izlasi, un esi kvadrātā, jo tu pats to neesi rakstījis, bet tur ir vairāk kā spētu pateikt. Pie G ir tā burtnīca, dāvana Valentīndienā, kad sāku pilnīgi bez idejas domāt dāvanu. Nezinu vai viņa pati vairs zina kur. Slēpa, lai beibēm nelielos. Man pa kluso pārrokot viņas māju, neizdevās atrast. [reklāma: G mamma esot raudājusi, kad G nocitēja pāris rindas viņai apsveikumā]
Bībele ir multi level, jo to var saprast atbilstoši procesoram, un pareizi. Nav jābūt gudram, vienīgi ne stulbam.

good, fun(?) ir beidzies. neko komentēt negribu. manis te nebūs labu laiku, es ceru

laba prāta pēc, zivs randomā