14.. Mar, 2023 | 07:03
Labrīt, labrīt! Aizsisto nāšu radio.
Atnāca mammas aprūpētāja. Ar baudu runājoties, izsmēķēju tabaku. (strpc, kur palicis bauda? un kur krii?)
Pastāstīju, ka mamma pirmo reizi satikusi G 1995, nosauca viņu par mauku.
Meitenes manā dzīvē vispār nav tas, kas paredzēts. (kā izrādījās) sexy boy, un tik ļoti hetero (vnk dievinošs meitenes), un gaidījis esmu visu dzīvi savējo, ne tāpat vien. ĻOTI GAIDĪJIS GADIEM, viss ko gribēju (un G to zināja, tāds terors bija, ka viņai definēju, ka gaidu īsto, dzīvodams ar viņu), līdz 2011 salūzu, un lūdzu sev ļaunu. Tas ir tas pats, ko tikko rakstīju. Bumerangs atgriezās 2013, bet kliedzu Dievam ausī, balss saitēm iekaistot (tas tiešām bija ļoti skaļi, neatceros vai ar balsi) 2011, jo redzēju, ka vairs nekas nebūs, tikai degradācija.
Attiecības, kā zināt, sāka raisīties tikai kad kroplības nekaunība sāka izstrādāt trikus, un joprojām neesmu pārī. Viss vienmēr ir brāļa-māsas līmenī. Tagad tas pat vairs nešķiet svarīgi. Par vēlu, ir citas lietas, piemēram es pats, lai beidzu kārpīties pa dubļiem.
Ak jā, es teicu, ka pārbaudu caur sāpēm. Ar G tā bija, ar vienu cibiņu 2010, kad viņi dejoja vienu vasaru, arī. Vairs nē. Tā bija stulba situācija, kad iepisu ar skaiduplati uzacī tikai ar neveiklu taimingu. Man nekas cits neatlika kā pietēlot, ka joprojām testēju caur sāpēm. Sors, tagad man ir plašākas acis, lai to redzētu, un tā nedarītu. Es nopublicēju savu ārprātīgo saldumu patēriņu visnepiemērotākajā laikā, kad cilvēks cibā mani rāva visiem(?) spēkiem ārā no dūksnāja (nezinātājiem, no sirds pagrimuma). Es nezinu vai vairs mani lasa, bet lūdzu piedod! Tas tiešām bija stulbs taimings, man nebija laika lasīt leitestus, un kur vēl sekot labiem padomiem. Forma izskatījās drausmīgi agresīva, vēlāk pielaboju ar tagiem, bet damage jau bija nodarīts. Es biju vnk rumpis, zvērīgā priekā pārradies no veikala ar kilogramus smagu saldumu maisu. Tas ir ļoti labs cilvēks, par ko runāju, tādi ir ļoti reti. Es arī esmu rets, bet ne jau tāpēc man palīdz visi gaišie. Palīdz tāpēc, ka viņi ir gaiši. (cik stulbi, ka jāraksta multi-level, kad to nevari)
Pārdomas par multi level. Tās ir nedaudz auglīgākas. Bībele ir absolūts. Šaubas, vai tur nav cilvēka prāta, tikai muļķim nerodas, bet asinsraksti ir īsti, es ticu. Grūtāk būtu noticēt, ja es pats nebūtu rakstījis ar asinīm. u know, vienkārši raksti teikumus, un pēctam pats izlasi, un esi kvadrātā, jo tu pats to neesi rakstījis, bet tur ir vairāk kā spētu pateikt. Pie G ir tā burtnīca, dāvana Valentīndienā, kad sāku pilnīgi bez idejas domāt dāvanu. Nezinu vai viņa pati vairs zina kur. Slēpa, lai beibēm nelielos. Man pa kluso pārrokot viņas māju, neizdevās atrast. [reklāma: G mamma esot raudājusi, kad G nocitēja pāris rindas viņai apsveikumā]
Bībele ir multi level, jo to var saprast atbilstoši procesoram, un pareizi. Nav jābūt gudram, vienīgi ne stulbam.
Atnāca mammas aprūpētāja. Ar baudu runājoties, izsmēķēju tabaku. (strpc, kur palicis bauda? un kur krii?)
Pastāstīju, ka mamma pirmo reizi satikusi G 1995, nosauca viņu par mauku.
Meitenes manā dzīvē vispār nav tas, kas paredzēts. (kā izrādījās) sexy boy, un tik ļoti hetero (vnk dievinošs meitenes), un gaidījis esmu visu dzīvi savējo, ne tāpat vien. ĻOTI GAIDĪJIS GADIEM, viss ko gribēju (un G to zināja, tāds terors bija, ka viņai definēju, ka gaidu īsto, dzīvodams ar viņu), līdz 2011 salūzu, un lūdzu sev ļaunu. Tas ir tas pats, ko tikko rakstīju. Bumerangs atgriezās 2013, bet kliedzu Dievam ausī, balss saitēm iekaistot (tas tiešām bija ļoti skaļi, neatceros vai ar balsi) 2011, jo redzēju, ka vairs nekas nebūs, tikai degradācija.
Attiecības, kā zināt, sāka raisīties tikai kad kroplības nekaunība sāka izstrādāt trikus, un joprojām neesmu pārī. Viss vienmēr ir brāļa-māsas līmenī. Tagad tas pat vairs nešķiet svarīgi. Par vēlu, ir citas lietas, piemēram es pats, lai beidzu kārpīties pa dubļiem.
Ak jā, es teicu, ka pārbaudu caur sāpēm. Ar G tā bija, ar vienu cibiņu 2010, kad viņi dejoja vienu vasaru, arī. Vairs nē. Tā bija stulba situācija, kad iepisu ar skaiduplati uzacī tikai ar neveiklu taimingu. Man nekas cits neatlika kā pietēlot, ka joprojām testēju caur sāpēm. Sors, tagad man ir plašākas acis, lai to redzētu, un tā nedarītu. Es nopublicēju savu ārprātīgo saldumu patēriņu visnepiemērotākajā laikā, kad cilvēks cibā mani rāva visiem(?) spēkiem ārā no dūksnāja (nezinātājiem, no sirds pagrimuma). Es nezinu vai vairs mani lasa, bet lūdzu piedod! Tas tiešām bija stulbs taimings, man nebija laika lasīt leitestus, un kur vēl sekot labiem padomiem. Forma izskatījās drausmīgi agresīva, vēlāk pielaboju ar tagiem, bet damage jau bija nodarīts. Es biju vnk rumpis, zvērīgā priekā pārradies no veikala ar kilogramus smagu saldumu maisu. Tas ir ļoti labs cilvēks, par ko runāju, tādi ir ļoti reti. Es arī esmu rets, bet ne jau tāpēc man palīdz visi gaišie. Palīdz tāpēc, ka viņi ir gaiši. (cik stulbi, ka jāraksta multi-level, kad to nevari)
Pārdomas par multi level. Tās ir nedaudz auglīgākas. Bībele ir absolūts. Šaubas, vai tur nav cilvēka prāta, tikai muļķim nerodas, bet asinsraksti ir īsti, es ticu. Grūtāk būtu noticēt, ja es pats nebūtu rakstījis ar asinīm. u know, vienkārši raksti teikumus, un pēctam pats izlasi, un esi kvadrātā, jo tu pats to neesi rakstījis, bet tur ir vairāk kā spētu pateikt. Pie G ir tā burtnīca, dāvana Valentīndienā, kad sāku pilnīgi bez idejas domāt dāvanu. Nezinu vai viņa pati vairs zina kur. Slēpa, lai beibēm nelielos. Man pa kluso pārrokot viņas māju, neizdevās atrast. [reklāma: G mamma esot raudājusi, kad G nocitēja pāris rindas viņai apsveikumā]
Bībele ir multi level, jo to var saprast atbilstoši procesoram, un pareizi. Nav jābūt gudram, vienīgi ne stulbam.