zivs - 13. Jūnijs 2022

DMT is now attracting serious scientific interest as a treatment for depression

and why we’re optimistic that the decision to explore DMT-assisted psychotherapy as a treatment for patients with major depressive disorder holds such ground-breaking potential

The drug is known as the "spirit molecule" because of the way it alters the human consciousness and produces hallucinations that have been likened to a near-death experience.

Dr Routledge likened the drug to "shaking a snow globe" - throwing entrenched negative thought patterns up in the air which the therapy allows to be resettled into a more functional form.

lasi un lasi (nē, reņģi) dažādus avotus, un izklausās, ka dmt tūlīt ies gaisā, bet ne jau LV.
laikam jāiet ievākt pareizās smilgas, nekas LV nekustēsies mūžam (tfu tfu tfu), depresija te ir atradusi ērtu blakšu guļvietu, un ne jau es esmu tas, kurš ir depresīvs. moš var atrast pat pie Māras dīķa. viņas ir tik ļoti parastas kā ceļmallapas, esmu pētījis narkomānu lapiņās

par LV depresiju.

Ienāciet kaut vai pavirināt komentos, ja nav drosmes ieiet ar pierakstu, par sekojošo tekstu, ja esat tik depresīvi, lai tur līstu pie šī ieraksta.
Saņēmu no džeka sms, kad atbildēju, ka cool, ka aizbraucis uz NL. Citāts (izgrieztas personālijas):
Jā. Šeit ir forši. Šeit Nīderlandē ir kā paradīze Zemes virsū. [..]..cieņpilna attieksme pret darbiniekiem. Latvijā izturējās sliktāk kā pret suni..[..] Es diezvai Lavijā atgriezīšos.

Nākamā ziņa:
Es saņēmu Nīderlandē pilnīgu brīvību. Ir izeja no jebkuras situācijas

Ko es ar to gribu pateikt. Ka mums te jāturpina dzīvot, un nedomāt, ka ārpus šim, krievu jebalas 50 gadu varotajam, un turpinātam varot, miestam, jo izvarotājs jau nekur nav pazudis, pastāv kaut kas cits. Es vairs nedomāju, tikai strādāju un dzeru, un ceru drīz nomirt. Nu nē, tā nav smuki. Ar tādu sūdu, ar Esību neiedraudzēšos.

Dzert arī tiks noņemts. Priecāšos, ja antidepresantiem un tabakai pietiks nauda.
Ko lai Lauras kaķītis iesāk? Viņai pirmajam būs par ko paēst, ne jau tik traki, bet ko lai viņš iesāk, ja es neredzu šeit sev vairs vietu, un ne jau muļķības man prātā. Es vnk neredzu sevi tālāk pastāvam. Viņš mierīgi elpo, iesnaudies tepat, uz galda. Viņš nojauš visu. Ja būtu tā, kā jūtos un rakstu, viņš stabili tik mierīgi negulētu. Tātad, tā ir tikai mana noskaņa.

Manā laika joslā nakte nāk virsū. Jākopjās gulēt. Palicis tikai alus. Tool – Lateralus. Tool nē, un later arī nē. Paliek vien alus. Lūk, kad paliek vien alus, ai, ejiet ieskrieties. Nav jau tik briesmīgs tas dzēriens, bet iedomājoties, labāk jāpameklē xanax ripiņa, ko kaķis pa dienu nohokejoja no galda. Aluslater.

Vienmēr patīk hokeja komentāri kinda "Ozoliņš tiek pie ripas. Seko iemetiens."

Nožāvājamies ar kaķi, plaši, vienlaicīgi, būtībā sinhroni izstiepām mutes un aizvērām. New achievement.

Jūs iedomājaties, es satiku 2011, turpat savā komunaļņikā, meiteni, kura fano par hokeju. Meiteni, fanojam par hokeju. Es fanoju vienu mēnesi ļoti sen, kad LV izlasei labi klājās, un nezinu kāpēc, biju pavilcies. Tā, viens no garlacīgākā, ko vērot. Plunčājām vēlā rudenī pēdas Ziedoņdārza strūklakā, un nācām atpakaļ kniebties, pilnīgi skaidrs, ka vnk jātiek ātrāk atpakaļ līdz mājām, turpat 300 metrus, bet biju tik depresīvs, un pat esot ļoti viens, un viss vēl kārtībā pirms epic shit, ka atnācis, es vnk negribēju neko. Tā ir tā pati, par ko esmu rakstījis reizes 3 vismaz, kad meitene nekā nesaprata, un sarāvās zem segas viena. Es nezinu, priekš manis tas bija pareizi, vienīgais iespējamais tobrīd, ne jau āža principa pēc. Jauns es gribēju izkniebties pa pasauli. That I didn't. 99% monogamy. Vēlāk pieslēdzās brain, un visu bloķēja. Acīmredzot, biju jau uzrakstījis sev {full-stop} string. Viņa nāca tur vēl, un pirmās reizes pēc tā notikuma, izvairīgi, skumji, neveikli pasmaidīja manā klātbūtnē, dzīvokļa ballītēs. Atrada citu kniebēju, un gandrīz sāka kniebties, nolīduši mazāk redzamā istabas vietā, kad visi jau bija labi atslābinājušies. Es pametu kaimiņmeitenes istabu – tagad viss ir kārtībā, un man arī ir peace.
Arī ar sexy kaimiņistabas meiteni, kura, kad ievācās nedaudz vēlāk par mani, prātā nosvilpos, wow, staro tas, ko beibes nesapratīs. Reiz iedzēram vīnu, un kaili gulējām blakus, un nekas tālāk par runāšanos, pat pieskārieni, vairāk par ādas saskaršanos, guļot blakus, nē. Man nervu tīkls vēl nebija sapists. Smadzenes gan.

Es tiešām esmu weirdo. Pasi par to neizsniedz, bet esmu pelnījis diplomātisko, un ja būtu mašīna, sarkanos numurus. Zvēru.

2011. Jocīgākākis, sātaniskākais (dēmonu reāla klātbūtne trīs negulētās diennaktīs bez narkotikām – tikai dēmonu baterija, un vājprātīga enerģija, un ko es ar to darīju. ek, par to tad būtu tā neuzrakstītā sātana bībele. tas ir psc neuzrakstīts gabals), depresīvākais gads.

jau atkārtojos. mēģinu spekulēt, uzsildīt vecu zupu, tad izceļot burkānu, tad kartupeli, lai nav gluži kopijas.

vienīgais, ko tu esi pelnījis, spērienu pa pakaļu. otvečaju.

Ja arī būtu nauda, es gaisenei netērotos. Varbūt ienāks prātā kā nobliezt pāris putnus. Man nav žēl, ka nokristu pāris pļeckas. Ja dzīvnieks uzbrūk, kaut vai ne ar zobiem, tā r pašaizsardzība. Un tā nav taisnošanās. Es kaijiņai, ja būtu istabā, vienkārši, klikš, pagrieztu galvu, un pārmestu lodžijas malai, kliedz vai nekliedz – tikai tāpēc, ka viņu cilts taisa neciešamu pizģec.
Tādu haju sacēla tikko, ka ausis krīt ciet. Kādu laiku nerādītos, tad atkal nobliezt pāris, līdz būtu palikuši tikai mazie putniņi.

Varētu barot ar indi, bet tad arī citi dzīvnieki saindētos. Vispār tā ir doma – barot pa vienam gabaliņam, tikai kad kaija nāk.

Arī zāles pļāvēja operatoru pacienāt ar pīrādzīņiem, tad jau, pie reizes.