13.. Jun, 2022 | 05:36
Jūs iedomājaties, es satiku 2011, turpat savā komunaļņikā, meiteni, kura fano par hokeju. Meiteni, fanojam par hokeju. Es fanoju vienu mēnesi ļoti sen, kad LV izlasei labi klājās, un nezinu kāpēc, biju pavilcies. Tā, viens no garlacīgākā, ko vērot. Plunčājām vēlā rudenī pēdas Ziedoņdārza strūklakā, un nācām atpakaļ kniebties, pilnīgi skaidrs, ka vnk jātiek ātrāk atpakaļ līdz mājām, turpat 300 metrus, bet biju tik depresīvs, un pat esot ļoti viens, un viss vēl kārtībā pirms epic shit, ka atnācis, es vnk negribēju neko. Tā ir tā pati, par ko esmu rakstījis reizes 3 vismaz, kad meitene nekā nesaprata, un sarāvās zem segas viena. Es nezinu, priekš manis tas bija pareizi, vienīgais iespējamais tobrīd, ne jau āža principa pēc. Jauns es gribēju izkniebties pa pasauli. That I didn't. 99% monogamy. Vēlāk pieslēdzās brain, un visu bloķēja. Acīmredzot, biju jau uzrakstījis sev {full-stop} string. Viņa nāca tur vēl, un pirmās reizes pēc tā notikuma, izvairīgi, skumji, neveikli pasmaidīja manā klātbūtnē, dzīvokļa ballītēs. Atrada citu kniebēju, un gandrīz sāka kniebties, nolīduši mazāk redzamā istabas vietā, kad visi jau bija labi atslābinājušies. Es pametu kaimiņmeitenes istabu – tagad viss ir kārtībā, un man arī ir peace.
Arī ar sexy kaimiņistabas meiteni, kura, kad ievācās nedaudz vēlāk par mani, prātā nosvilpos, wow, staro tas, ko beibes nesapratīs. Reiz iedzēram vīnu, un kaili gulējām blakus, un nekas tālāk par runāšanos, pat pieskārieni, vairāk par ādas saskaršanos, guļot blakus, nē. Man nervu tīkls vēl nebija sapists. Smadzenes gan.
Es tiešām esmu weirdo. Pasi par to neizsniedz, bet esmu pelnījis diplomātisko, un ja būtu mašīna, sarkanos numurus. Zvēru.
2011. Jocīgākākis, sātaniskākais (dēmonu reāla klātbūtne trīs negulētās diennaktīs bez narkotikām – tikai dēmonu baterija, un vājprātīga enerģija, un ko es ar to darīju. ek, par to tad būtu tā neuzrakstītā sātana bībele. tas ir psc neuzrakstīts gabals), depresīvākais gads.
jau atkārtojos. mēģinu spekulēt, uzsildīt vecu zupu, tad izceļot burkānu, tad kartupeli, lai nav gluži kopijas.
vienīgais, ko tu esi pelnījis, spērienu pa pakaļu. otvečaju.
Arī ar sexy kaimiņistabas meiteni, kura, kad ievācās nedaudz vēlāk par mani, prātā nosvilpos, wow, staro tas, ko beibes nesapratīs. Reiz iedzēram vīnu, un kaili gulējām blakus, un nekas tālāk par runāšanos, pat pieskārieni, vairāk par ādas saskaršanos, guļot blakus, nē. Man nervu tīkls vēl nebija sapists. Smadzenes gan.
Es tiešām esmu weirdo. Pasi par to neizsniedz, bet esmu pelnījis diplomātisko, un ja būtu mašīna, sarkanos numurus. Zvēru.
2011. Jocīgākākis, sātaniskākais (dēmonu reāla klātbūtne trīs negulētās diennaktīs bez narkotikām – tikai dēmonu baterija, un vājprātīga enerģija, un ko es ar to darīju. ek, par to tad būtu tā neuzrakstītā sātana bībele. tas ir psc neuzrakstīts gabals), depresīvākais gads.
jau atkārtojos. mēģinu spekulēt, uzsildīt vecu zupu, tad izceļot burkānu, tad kartupeli, lai nav gluži kopijas.
vienīgais, ko tu esi pelnījis, spērienu pa pakaļu. otvečaju.