zivs -

Ar Ungāriju ir sarežģīti. Es gan gribētu teikt, ka jāpagaida nākamās vēlēšanas, jo diezvai to līķi, Orbānu tauta izvēlēsies vēlreiz, bet divi gadi ir katastrofāli daudz priekš šī brīža situācijas.
Sarežģīti ir tas, ka varētu viņus izkikot no ES un NATO, lai viņi vācās pie Krievijas un visiem citiem ēzeļčuru dzērājiem, bet tad Eiropas vidū ir čurgalvu anklāvs. Notikumi ir "interesanti".

Šonakt bija hyperreāls, drausmīgs sapnis, kurā nebija ne mazākās jausmas, ka tas ir sapnis. Hyper, taustāma realitāte.
Rīgā bija nokļuvuši Krievijas iebrucēji. X stunda, my ass. Es pie sevis domāju "wtf! kur ir NATO?! kas notiek?", bet realitāte jau bija apstaigājusi visu kāpņutelpu, iedzīvotājus terorizējot (bez vardarbības), un liekot pamest savas mājas, protams, savācot visu vērtīgo. Izlūdzos atstāt maciņu, jo tur ir dokumenti un kartes, kas viņiem nekā nevar noderēt. Cash izliku uz galda, lai ņem. Savādi, ka telefons viņiem neinteresēja.
Vēlāk zvanīju policijai (mudaks), 112, "kas te notiek? jūs vispār zināt?". Mani klausījās, un vēlāk nolika klausuli, un tikai tad sāka pielekt, ka tas ir mans fantāziju auglis, un kaut kur prātā, ka varbūt vnk miega sapnis. Nekāda iebrukuma nav bijis.
Atkal reize, kad (šoreiz nepateicos, tik pretīgi bija, ka neattapos lūgt, pateikties) nākot pie nomoda, jāpateicās.
Ilustratīva ir pārsvarā katra nakts. Reti, kad sapņi nav hell, bet sapņos ir cita uztvere, morāle, un nav tik briesmīgi, citādi, ja tas reāli notiktu dzīvē.