| |
|
| 12:35am 20/12/2022 |
| |
kāpēc vīrieši, kuros es iemīlos neiemīlās manī? ai, es zinu, esmu bērnišķīga. es meklēju kopīgo viņos, un atradu. visbūtiskākā kopīgā īpašība bija kkāds autentiskums, nu, godīgums, pārliecinātība par to un neizpatikšana. Nu, skaidrs, ka visiem gadās, bet kaut kas viņos visos bija ļoti patiess. Kaut kas arī augstprātīgs. Kaut kas piekasīgs, kretīnisks mazliet. Kaut kas ļoti, ļoti, ļoti mīļš un sirsnīģs. Kaut kas atsaistīts. Man vēl par šo jāpadomā. Bet tikai viens no viņiem manī iemīlējās. Un kas kaiš pārējiem? Nu, man ļoti ļoti patikuši ir vairāki, bet es runāju par to apsēstību, to pēkšņo zibsni, nevis palēnību. Divi no viņiem iemīlējās citās, nevis manī, un tagad man jādomā par to. Viņas visas ir teicamnieces, viņas visu dara izcili un kārtīgi. atkal pret to atduros. mans haoss aizrauj mani prom un liek skatīties, kā varētu būt, ja nebūtu tā, kā ir. bet ir ok, nesūdzos. ir, par ko rakstīt. neturu ļaunu prātu. manī ir arī saprātīgā daļa, kura ziņ ka tgd vnk ņemos, bēdājos, bērnišķīgi apvainojos, tas ir ok, tā drīkst. es zinu, es visu reāli saprotu, ja. bet ak jel šķiet, ka tikai vienreiz man paveicās ar tādu abpusējību, vairs ne. |
|
| |
|
Read 1 - Post |
| |
| |
|
| 02:27am 20/12/2022 |
| |
Vispār jūtos drausmīgi. Jūtos kā briesmīgs draugs. Gribu atbalstīt viņus, palīdzēt viņiem, padarīt viņu dzīvi labāku, bet man ir tik maz spēka un tik daudz sāpju, ka viņi galu galā ir tie, kuri atkal un atkal palīdz man un uzklausa mani un man bail, ka viņi pārgurs un aizies un es nezinu, ko darīt. Man vajag atbalstu, bet es arī gribu atbalstīt, bet man šķiet, ka man mēdz to nelūgt, jo es taču esmu tik kaut kāda trausla un mani vajag sargāt. Es negribu no viņiem izolēties, bet brīžiem gribas, lai vnk neuzgrūstu to slogu, kas esmu es. Es negribu būt egoists, bet lai ko es darītu, man ir kauns par sevi, par to, ka man visu laiku kaut kas kaiš, ka es par sevi domāju. es nezinu |
|
| |
|
Post |
| |
|
|