cita diena    09:38pm 30/10/2016   un bija diena kad mēs satikāmies desmitos vakarā pie Depo, pie lieveikala, pie tā, kas pie šosejas, es atbraucu pirmā un riņķoju pa tukšo autostāvvietu, tad ieraudzīju tevi un tu vēl nemaz nezināji ka es par tevi domāju katru mīļu brīdi kopš tā vakara, kad spēlēju varganu depo kopā ar puišu klubu un jums visiem galvā bija naģenes un adriana naģenei ar flomasteru virsū bija rakstīts mc pain jo burtam t nepietika vietas, un tur bija puisis ar divām gumijas pistolēm un es satiku antenu un nauri un mēs uzpīpējām uz kāpnītēm pie depo un pavadījām jūs uz tramvaja pieturu, un barons aizbrauca ar velosipēdu un es tik ļoti negribēju, lai jūs braucat prom, un tad es aizgāju līdzi antenai un naurim un krekhausu stabu ielā, un tur biji tu, istabā ar puisi kuram bija plastmasas pistoles un tu izskatījies ļoti piedzēries un pamāji un man nodrebēja visas iekšas un negribēju kāpt augšstāvā bet man nebija citas izvēles un mēs sēdējām keitas istabā zem boba mārlija plakāta un pie sienām un uz galdiem stāvēja koki puķu podos ko viņi bija nospēruši ko restorānu terasēm un man bija apelsīns, bet ieradās keita kuras draudzene bija ar kerzu iekāpusi mēslos tāpēc viņai bija nelāgs noskaņojums un mēs devāmies uz pīpētavu, kas bija maza istabiņa ar diviem lieliem koka logiem uz zemes bija tikai matracis, tur nebija elektrības tāpēc mēs tumsā tiņām naura tabaku pie atvērta loga (varēja redzēt citas mājas un mazliet debesis) un keita stāstīja par to, kā viņi vēl nav samaksājuši par jūliju un visur ir bardaks un haoss un viņai bail ka viņus izmetīs laukā un tad mēs uzpīpējām ļoti daudz un klausījāmies samsara blues experiment un es istāstīju antenai ka esmu iemīlējusies tevī, kamēr viņa vārīja makaronus un es sēdēju uz kāpnēm, jo es zināju, ka pārplīsīšu, ja neizstāstīšu, un ka atpakaļceļa tāpat man vairs nav un viss jau ir izlemts, tad es saldsērīgi smēķēju pīpētavā kamēr antena un nauris aizmiga, skatījos uz debesīm, rakstīju dzeju, aizmigu, pamodos piecos, debesis bija rozā, aizgāju mājās un aizmigu, un pēcpusdienā jau jurģa vecajā mašīnā ar lapsu un kristiānu braucu uz labudabu un visu ceļu skanēja līvi un mēs varējām pīpēt mašīnā un mēs nopirkām picu un alu un picā bija skaidas tāpēc mēs dabūjām vēl picu un labasdabas ābeļdārzā bija vien pāris teltis jo mēs bijām ieradušies dienu agrāk un mēs izkārām izbatikotos audeklus kokā un viņi skaisti sūpojās, un vēlāk ieradās edgars ar draudzeni un krišs un mēs dzērām alu un pīpējām un skanēja mazie smirdīgie kociņi albums kraa un pink floyd un mēs apstaigājām teritoriju un es gandrīz aizmirsu alu un kurpes un nākošajā dienā es satiku ļaudis, daudz ļaudis, kaut cerēju satikt tevi, bet tāpat bija labi, es bizoju un dzēru, kad man piedāvāja iedzert, un visu rītu mēs dzērām kafiju jo krišam bija prīmuss un es satiku antenu jo viņu teltis bija blakus mūsējā un viņu karogs bija panku kaķis un naktī mēs sēdējām pajumtē pie svešiniekiem un es satiku benitu un baronu pēc mantas koncerta un mēs aizgājām pa tumšu ceļu un skatījāmies kā zibeņo un pīpējām un es stāstīju baronam par meditāciju un wardrunu un mēs spriedām par dzīvi un bija kluss un smilšains un mēs cerējām ka negaiss apies mums apkārt un tā arī notika un kristiāns piedzērās un lapsa bija dusmīga un es paliku viņu pieskatīt un mēs gājām uz skatuvi kur dīdžejs spēlēja kraftwerku un dejojām divi vien un dzērām alu un kāds puisis mums iedeva cigaretes un es aizgāju uz rāvu bet lija tāpēc es stāvēju tualetē un satiku nami kurš bija piedzēries un visur bija dubļi un tad es aizgāju atpakaļ pie dīdžeja un kristiāns stāvēja uz skatuves vaļā kreklu un headbangoja ar cigareti rokā un tas bija skaisti tad es viņu nesu uz teltīm un turēju viņa matus kamēr viņš vēma un lapsa nāca gulēt mūsu teltī uz aitādām un nākošajā dienā namis neieradās uz plūsmu jo piedzērās un aizmiga ābelē un kāds vecs vīrs gleznoja jūru un mazs puika gleznoja ziedošu ābeli kurai apkārt dega sveces un edgars iemainīja savu gleznu pret viņējo, un marta un sinepe glaudīja manas kājas kādā brīdī un lapsa man uzsauca kafiju vismaz divas reizes un mēs no rīta vācām salmus lielos maisos lai cilvēkiem būtu kur sēdēt un antena dziedāja āfrikāņu korī ar nilu īli un naktī mēs aizbraucām uz turaidu un lasījām gailenes un es paliku mālpilī un cepu gaileņu mērci un paliku visu dienu tur kamēr namis bija pilī un mēs sēdējām pie skeita lauka kur mūs aizveda ar mašīnu nameiša draugs un viņi runāja par dzeršanu un man bija garlaicīgi un nāca miegs un namis lasīja grāmatu un izskatījās tik jauki kā izskatās brālis un pilī mēs neko daudz nerunājām, ko nebija jau, ko teikt, bet mālpils parkā es sēdēju ar umi un zīmēju koku un man bija tik žēl, ka es vairs nesatikšu umi, jo es zināju, ka tās ir atvadas un es šeit vairs neatgriezīšos, pie plaukta kur stāv mans priežu sīruops, pie koklēm kurās saspraustas vārnu spalvas, pie lielā rituļa ar aitādām, pie vairoga pie sienas, pie lielā šķēpa ar ķirmju apgrauzto spalu, pie zobena gultas galā, pie grāmatām, pie naktī spīdošajām zvaigznīšu uzlīmēm pie griestiem (tik daudz mēs mēdzām viņās skat'tiies) pie soliņa uz kura sēdējām kad naktī devāmies smēķēt, pie zebru segas un pie balkona kur tu vienmēr ņēmi manas nenodzēstās cigaretes un izkratīji no viņām oglītes, tas ir, namis ņēma) un es atgriezos rīgā un mēs braucām ar riteņiem cauri šosejai cauri ķengaraga daugavas promenādei un tu stāstīji ka šajā gada laikā te ir daudz odu bet es nevienu nejutu, mēs apstājāmies apsēsties un uzpīpēt, un tu rādīji, ka pāri daugavai, tur, kaut kur, ir rāmava un oskara māja, un es nezināju, ka drīz jau tur ciemošos un sēdēšu uz atzveltnes krēsla pie aizklātā baseina un ēdīšu ābolus un skaitīšu zvaigznes zem mdma, un man sāpēja kājas un riteņbraucēju celinš beidzās tāpēc mēs braucām cauri neapgaismotām dārziņu dubļu takām līdz tgriezāmies uz lielās ielas (kur bija rimi kas stādāja līdz vienpadsmitiem un tad līdz desmitiem un nu atkal līdz vienpadsmitiem) šoseja bija pavisam tumša un varēja redzēt tikai balto ceļa malas līniju kā kokaīna metaforu un spožus mašīnu miglas lukturus kuri mūs padarīja aklus līdz brīdim kad šoferi pamanīja mūsu neveiklo mirkšķināšanu un nomainīja tos uz tuvajām gaismām, mēs apstājāmies autobusa pieturā jo man zvanīja ansis un prasīja kur ir vīgriezes, mēs braucām garām eglēm līdz beidzot nonācām līdz HESam un es nekad tur nebiju bijusi, un debesis bija skaidras tieši virs mums, mēs pārcēlām riteņus pāri malai un apsēdāmies un dzērām vīnu no pakas, baltvīnu, mums abiem garšo baltvīns, ne sarkanvīns, un tev bija nedaudz čipši un es gulēju uz muguras un skatījos, kā krīt zvaigznes, bet palaidu garām vislielāko, tā vismaz tu stāstīji, un , kad mēs aizbēgām aizvējā, ceļa pusē, uzpīpēt, apstājās apsargi un vaicāja, vai mums viss kārtībā, un tu teici, ka jā, mēs tikai skatāmies zvaigznes un viņi aizbrauca projām, un mēs spriedām par zvaigznēm kas izskatās pēc suņiem un vien trijos no rīta devāmies mājās un man ļoti gribējās čurāt, un tu ieslēdzi coju, alumīnija gurķus, vēl dienām viņi man skanēja galvā, un mēs apsēdāmies uz soliņa netālu no tavas mājas, kau ttajā brīdī es vēl nezināju, kur viņas ir un man skumji smeldza tas ka tu nezini, kas notiek manā galvā un man jāuztur šī mokoši distantā komunikācija, un mēs ēdām banānus un tu atskaņoji savas dziesmas telefonā un mēs izpīpējām trīs cigaretes katrs un tu nogriezies un mēs sarunājām tikties piektdienā, un tā arī bija piektdiena, man šķiet tu teici, lai pasaku, kad nokļūstu mājās un es smaidīju visu ceļu       Post   un cita diena    09:40pm 30/10/2016   Šodien mēs satikāmies vērmanes dārzā, turpat, pie Pakistānas kebaba, pie tā, kas aiz universitātes, es ilgi viņu meklēju un tad atradu tevi krustojuma stūrī, bet tu uzreiz mani nepamanīji. Mēs apsēdāmies uz soliņa vērmanes dārzā netālu no diviem kokiem zem kuriem es agrāk mēdzu lasīt grāmatas, kad vēl dzīvoju Blaumaņa ielā, un tu spriedi par to, ka cilvēki nedrīkst smēķēt parkos, bet tas taču ir tas, ko cilvēki visvairāk mēdz darīt parkos, un attapies sapinies mainīgajos, tad uztini cigareti, un atsāki runāt vien pēctam, kad biji nokratījis pirmos pelnus. Tu pakasīji man aiz auss un stāstīji par ievadlekciju un puisi datoriķu izbraucienā kurš klausās normiju mūziku un death grips, un mēs ilgi nevarējām izlemt, kur doties, jo pulkstens bija vien divi un saule spīdēja acīs un es nupat mājās biju izdzērusi krūzi melnās tējas un nespēju nosēdēt mierā. Mēs nolēmām iet uz Andrejsalu, tu teici, ka tur ir galerija un galerijā, varbūt, ir izstāde. Pa ceļam tev ienāca prātā, ka varbūt pie frančiem mēs satiksim kādu pazīstamu seju, un mēs satikām Aneti un satikām Annu bet nepārmijām ar viņām vārdus jo viņas šķita tik iegrimušas savā sarunā, tad mēs izgājām cauri autostāvvietai un desmitklasnieki mums palūdza papīrīšus kad manīja, ka tinam cigaretes, un mēs apsvērām ideju viņiem palūgt nedaudz viņu tinamās substances bet palaidām to garām, tad satikām tavus draugus , kuriem nupat uz beigām ritēja starpbrīdis un viņi bija atnākuši šeit uzsmēķēt un aiziet pēc alus. Aizvien spīdēja saule kad mēs gājām cauri mazām un ļoti šaurām ieliņām un mēs apsēdāmies uz apmalītes eksporta ielas malā un man bija karsti tu saņēmi manu roku, tu biji noguris un gribēji atpūsties un mēs skatījāmies kā pie mājas stiklotām sienām paceļas pacēlājs, es tev vaicāju, ko tu darītu, ja tev tāds būtu, tu teici, ka droši vien paceltos augšā un uzpīpētu, tad noskumi, jo vajadzētu arī kādu, kam tevi uzcelt augšā. Visas galerijas bija tālu vai citā rīgas pusē un tajā, kas nebija ciet, uz doto brīdi nebija vnevienas ekspozīcijas, tāpēc mēs gājām uz Andrejostu, pāri sliedēm un garām apzīmētai sienai, mēs iegājām alkohola autletā, tu nopirki pudeli medalus un paciņu sausiņu (jo viņi bija lēti un es visu dienu neko nebiju ēdusi) Tu apsvēri ideju nopirkt kafiju andrejsalas kafejnīcā, bet tad ieraudzīji, ka vistu tur tirgo pa divdesmit eiro un pārdomāji un ievedi mani dziļi, dziļi Andrejostā, cauri uzplēstiem žogiem un aizaugušām upmalām (tur gāja viens vecs vīrs brūnā jakā un es spriedu, ka ja šis būtu deviņdesmito gadu romāns, viņš droši vien kļūtu par mūsu draugu, par labu draugu, jo tu nekad nejauši andrejsalā nesatiec vīriešus brūnās jakās lai paietu viņiem garām un nekad nesatiktu) garām lielām augstceltnēm ar novērošanas aizliegumu un armijas zīmēm, pa nobrukušu akmeņu kritalu līdz lēzenam nolaidumam kas ieslīdēja Daugavā. Mēs apsēdāmies turpat un mums garām pagāja pīle, slīdēja kājas pīlei uz mitrā cementa un tu pameti viņai sausiņu, sausiņi bija ļoti eļļaini, es viņus attaisīju vēl pie peintbola laukuma un turēju mūsu abu rokās bet tad tu aizgāji, laikam, pačurāt un es viņu ieliku kabatā mēs dzērām alu (alus bija garšīgs) un smēķējām (tavu tabaku) un es novilku kerzas un tu to sākumā nemaz nepamanīji un mēs klausījāmies coju (mazliet) un to otru grupu kurai es neatceros nosaukumu, un mums garām pabrauca prāmis Isabella un mēs skūpstījāmies (es daudz ķiķināju tad saņēmu tavu seju plaukstās un saņurcīju tavus vaigus un tu teici ka gribētu mani saņurcīt vienā mazā bumbiņā un tad nolaizīji manu aci un tad mēs dziedājām es vilku noti un tu kaut ko dziedāji par zaķiem zaķu salā un mums garām skrēja mazs putniņš kam bija bail no ūdens ļoti bail no ūdens) un tev bija tik skaistas skropstas un tu turēji manu roku un es turēju tavu roku un spīdēja saule un es aizvēru acis un varēja dzirdēt kā otrā krastā būkšķ kastes kad tās ieliek kuģos un es teicu, šī būtu jauka vieta no kuras vērot pasaules galu un atombumbu viļņi mūs piesistu pie šīs pašas sienas un mēs nomirtu ļoti ātri) tad mēs gājām atpakaļ, mēs gājām uz chomski dzert tēju un es negribēju braukt ar tramvaju jo man ir bail no kontroles , tāpēc mēs gājām kājām cauri parkam un klusajam centram un es satiku mātes brālēnu un chomski es tev atnesu vīnogas bet tev negaršoja kauliņi, taču tas nekas, ak un andrejsalā tu teici, ka redzēji mirušu vīrieti vismaz tev likās, ka viņš varētu būt miris jo bija atsutēts pret sienu un nekustējās mēs aizgājām pie manis jo mamma bija man iedevusi maisu ar produktiem un es uzcepu tosterī siermaizītes ar sarīvētu sieru un mēs dzērām tēju manā istabā (tu dzēri) un man tevis ļoti pietrūks tu teici un es sabužināju tavu galvu jo tev ir tik jauka galva un man bija aukstas rokas un es ieliku tev somā piparmētras un noskūpstīju pie mormoņu baznīcas un aizgāju pie anneles kurai šodien ir dzimšanas diena un mēs uzsitām svētkus un ēdām makaronus un klausījāmies mūziku, tad pavadījām viņas jauno kursabiedreni līdz centram, satikām artūru, nekas nenotika bet bija labi, es atnācu mājās       Post   burbuļu vīrs un 'plates    09:45pm 30/10/2016   esmu apņēmusies vairs nenomocīt sevi ar nogurdinošām eksistenciālām pārdomām par lietām kas notiek un kāpēc, jo tas mani tikai padara drūmu un vāju un liek justies tā, it kā pasaule būtu liela pelēka un nesaprotama masa, un es nemaz, nu nemaz negribu tā jusites. Šodien mēs bijām Līcā un uz ielas atkal kāds puisis dziedāja ''Imagine'' un kāds cits puisis stūma ratiņus ar lieliem spilveniem emoji veidolā un viņa ratiņu ritenis iestrēga renstelē bet viņš tam nepiegrieza nekādu vērību. Pēc brīža mēs atkal bijām atgriezušies ielā kuru malās aug veikali un kofīšopi un tur atkal bija vīrs ar ratiņiem, tikai šoreiz viņš nestūma vis ratiņus bet stāvēja nomalītē un pūta burbuļus. Man patīk burbuļi. Tad es nejauši uzskrēju tēvam, viņa brālim (kurš bija nopircis jaunas firmas džinsa bikses) un viņa draudzenes dēlam (kurš vakar apgrieza matus un bija tik pat kluss kā vienmēr) un mēs devāmies uz ķīniešu restorānu ēst nūdeles, bija okei, bet es nebiju izsalkusi un tēvs ņurdēja, ka man jau nekad negaršo nekas, kas garšo viņam (atsauce uz gadījumu trīs dienas atpakaļ kad mēs beidzot nopirkām vistiņas par kurām viņš tik sajūsmināti man bija stāstījis nedēļām ilgi un izradījās, ka man viņas ir par pikantu) Tad mēs devāmies uz vietu ko tēvs intriģējoši dēvēja par ''apaļo veikalu'' un izrādījās, ka tā ir ēka ar kolonnām pie durvīm un plašu tirgu tās iekšienē un es mūžā neesmu nopirkusi nevienu plati jo man taču nav atskaņotāja, bet tomēr mani pārņēma tik milzīga sajūsma un es būtu pavadījusi vai visu dienu rokoties cauri un cauri kartona kastēm, pilnām plašu ar tik brīnišķīgiem kaverartiem, (it sevišķi pie sešdesmito psihodēlijas no-dalījumiem) bet tēvs jau nepacietīgi sita ar kāju un vēl pēdējā mirklī es paspēju atrast GODDAMNIT ''The crazy world of Arthur Brown'' par trīsdesmit piecām mārciņām un es nodomāju, fuck it, tu nožēlosi, ja tu viņu nepaņemsi, un tad izrādījās ka vispār gatim ir plašu atskaņotājs bez adatas ko viņš kaut kad bija jau minējis bet es allaž esmu cilvēkiem teikusi, ka man ir caura galva tādēļ nu, piedodiet. Runājot par brīnišķīgām sakritībām - nedēļu atpakaļ atcerējos cik izmisīgi vēlos iemācīties kā LEGIT masēt muguras jo mana vienīgā masāžas pieredze ir īsi masāžas kursi kādus astoņus gadus atpakaļ un viss, ko es no tā atceros ir tāda tizla mīcīšanās. Tā nu es sēdēju un grauzu nagus domājot, hm, kur gan lai es iemācos masēt muguras, jo viss, ko man šajā sakarā piedāvā internets, ir amatieru pornogrāfiskās mājaslapas, un vai ture, izrādījās, ka tēva draudzene vispār ir kvalificēta masiere, kura ar mīļu prātu sniedza man īsu bet plašu ieskatu klasiskās masāžas pamatos un ļāva arī nofilmēt viņu darba procesā. Tā lūk. Ir atlikušas vēl četras darba dienas, un tad vēl septiņas šaubīgas dienas kurās kaut kas notiks (?) vai arī nekas nenotiks, varbūt es aiziešu līdz tam mistiskajam dīķim, ko mēs aizvakar nofilmējām ar dronu (jo pie mums bija atbraukuši latvieši no blakus pilsētas no kuriem viens ir kaislīgs amatieris-operators) čau       Post       10:27pm 30/10/2016   kad viņi aiziet nepiesavinājušies tad viņi aiziet bez ēnām       Post       10:28pm 30/10/2016   kad viņi aiziet kā aizvelkas mākoņi tad tev pietrūks bet skumjas ir svešums un slapjas zoles saldē tev pēdas       Post

zilnezal Recent Entries Friends Info Calendar     days     Previous Next