Būtu nenormāli kruta, ja Rimi izvēle un Supernetto cenas būtu apvienoti vienuviet.

Ēdu siļķi šubā, piedzeru klāt vīnu, un mani absolūti laimīgu dara tā baltā tējkanna, ko nopirku Gemosā un kas ir 100% tas, ko biju meklējusi. Āmen.

Man nudien ir mulsums un neizpratne par to, kas notiek ar bērniem, kad viņi sasniedz 1 gada vecumu - mammai tad beidzas dekrēta atvaļinājums, tipa - jāiet strādāt, bet no gada vecuma neviens taču dārziņā vēl neiet.

Ar Ed laikam izdevās panākt pirmo nopietno soli savstarpējās attiecībās. Tā jaunā (?) personībiņa skatās uz mani it kā komunicētu divas lietas:
1. Vai tā pārliecība, uzticēšanās, pieņemšana par pašsaprotamu vai vēl kaut kas, kā rezultātā man gribas atbildēt - jā protams, ka es tevi neuzmetīšu.
2. "Še, es tev aizdodu savu ķermenīti, prātu un emocijas audzināšanā un pieskatīšanā. Pēc laika dosi atpakaļ, tāpēc nesačakarē."

Vēl nedaudz, un būs piepilējis nepieciešamais motivācijas daudzums, lai atkal uzkačātos enerģētiskā līmenī - gribas pakomunicēt, kamēr vēl svaiga enerģija, kā arī uzzināt šo to.

Vakar noskatījos šausmīgi sliktu filmu "The Passengers", kur Anne Hathaway ir neprofesionalitātes kalngals. Enivej, ne par to stāsts. Filmā bija pāris frāzes a.k.a. vai tu nepadirs savu dzīvi un cik kvalitatīvi tu izmanto sev atvēlēto laiku. Ui, kā iedvesmoja! Paradoksāli, bet tieši sūdīgās filmas ir tās, kuras mani iedvesmo jeb izsit manu "točka sbora"'.

Pie šīgada apņemšanām ir pieskaitāma mūzikas kolekcijas sakārtošana. Līdz riebumam apnicis radio repertuārs, turklāt beidzot samanu izkristalizējamies savu gaumi. Tas tik tiešām ir sasniegums, ja runājam patiesi :)

Sāpe = kad kaut kas sāp un jādzer zāles.
Mazohisms = kad kaut kas sāp un jādzer zāles, bet tu paralēli par to sacepies, ka nevis iedzer zāles vai arī brutāli velc sevi aiz matiem laukā, vai vismaz ļauj citiem to darīt, bet gan sāc grauzt sevi no iekšienes ar "viss ir slikti". Tā sāpe pārvēršas hroniskā slimībā, organismam pietrūkst jaudas atkopties, jo enerģija aiziet uz "viss ir slikti", nevis "veseļojamies".

Un jā, viss tik tiešām ir pārejoši. Es par to, lai mēs sāpam un ārstējamies, bet nekļūstam apzināti vai neapzināti mazohisti.

Pirms pāris gadiem man likās kruta, ka Aija ievēro gavēni uz atteikšanos no kaut kā ikdienā pierasta - vai nu tā bija kafija, vai gaļa, vai kas nu kuro reizi. Nolēmu, ka šajā gavēnī līdz Lieldienām atteikšos no kafijas un biezpiena sieriņiem. Ne jau reliģiozu apsvērumu, bet gan veselīga gribasspēka treniņa dēļ.

Pilnīgs vakuums 9 no rīta. Pēc pusgulētas un čīkstīgas nakts pirmā doma pie kumodes: neviens man nespiež pildīt manu apņemšanos. Ejiet visi D***, nekādas kaprona zeķbikses, vēl jo vairāk zeķes, es nevilkšu, kājas salst. No padošanās un kabzeķīšu uzvilkšanas atturēja vien Ņinas un BC kolektīva dāvana vārdadienā - melnās mežģīņu pēdiņas, kas iepakojumā vēl gaidīja savu laiku. Legingi... vismaz apslēps kāju spalvas, kaut kad drīzumā jāmēģina atkal izrauties uz vaksāciju. Kaut gan diez vai sanāks, jo sīkais izslimojies, nekur līdzi nevar braukt, a kam es tuvākās nedēļas laikā viņu atstāšu? Eh.

Augstpapēdenes mani neviens nepiespiedīs šodien vilkt, taču košzaļās, dzīvespriecīgās laiviņas iet tīri labi klāt. Saplēšu legingus, kuri man jau bija nedaudz par mazu. Nu labi, tikšu beidzot pie jauniem, turklāt šodienu vēl pārdzīvos, caurumiņu vēl nevar redzēt. Jopcik, bet no apģērbiem man nav nekā seksīga! Trikotāžas minikleitas, kas tik labi izlīdzējās grūtniecības laikā, tagad riebīgi uzrāda visu lieko. Neder. Turklāt zils un sarkans ar košzaļām kurpītēm neiet kopā, bet košzaļais tops ar pliko muguru šodienai par vēsu. Atrodu melno topiņu ar to lielo, foršo dekoltē. Derēs, tikai... svārku nav, visi pāri celim. Ievelkam elpu... uffff... Jēzus, es vēl varu uzstīvēt savus turcijas baltos miņukus!

Gaidu vīrieša reakciju par to, cik perversi es šobrīd izskatos. Voala!

PS. Seksīgā apakšveļa izpildījās daļēji. Sarkanie stringi ir ok, bet push-up krūšturis uz laiku tapis par mazu un attiecīgi nesavienojams ar bērna barošanu. Izlīdzos ar to smuko violeto, kuru vīrs nesen atveda no komandējuma.

PPS. Pilno make-up mājinieki nesapratīs. Izlīdzējos ar košzaļām ēnām, maigi rozā lūpukrāsu (kas jau ir daudz) un tušu, atļaujoties to kaifīgo sajūtu, kad skropstas krāso nevis vienreiz un ātri, bet tā augstprātīgi - sākumā no augšas uz leju, un tad no lejas uz augšu. Jums vajadzēja redzēt to pārgudro grimasi spogulī! :D
---------------

UPD. Šodienas bilance: vienīgie divi rezultāti bija īss "paskaties, Eduardiņ, kā mamma uzcirtusies" un pašas prieks par savādāko spoguļattēlu. Spriediet paši, vai ir vērts investēt izskatā, vai arī var atgriezties pie tām pašām pļūtenēm un kabzeķītēm. Punkts.

Visiem tiem sieviešu portāliem - padomdevējiem par to, kā saglabāt attiecības, nezaudēt kaisli utt. - nu pasakiet, kā lai nezaudē sievišķību, gribēšanu, pievilcību un šarmu, ja visu dienu esi gludinājusi veļu, tīrījusi, vākusi miskastes, mainījusi pamperus, gatavojusi ēst, ucinājusi sīko un pret vakaru tik vien kā spēj atsēsties dīvānā un pilnā nopietnībā lūgt dievu, lai sīkais šonakt ļauj gulēt? Ja attiecību izvilkšana ir uz sievietes pleciem, tad slodze, mīļie, nav godīgi sadalīta.
---
Mīļākajai būt bija tik viegli...Tagad, kad es esmu sievas lomā, es patiesi nosodu tos vīriešus - vieglā ceļa gājējus, kas nemāk vai nespēj saprast, ka arī sieva nav robots, kas padarīs mājas darbus un ieslēgs "wanna dirty sex" režīmu. Sieviete grib būt gana laba, taču viņas enerģija ir limitēta. Ja gribi seksīgu un atraktīvu sievieti, tad palaid savu mājsaimnieci vai pilnu slodzi strādājošo sievieti brīvdienās, samīlē vai sabar par to, ka viņa grib būt perfektā mamma vai sieva un padarīt visus mājas darbus, lai "ir miers". Mājas darbi nekad nav līdz galam padarāmi.
---
UPD. Eu, toč, rīt jāpamēģina, kā tas ir - ikdienu pavadīt uzkrāsotai, ar seksīgu apakšveļu, mazu kleitiņu un augstpapēdenēs pa mājām. Ziņošu, kā tas savienosies komplektā ar bērna barošanu, tenterēšanu no viena stāva uz otru, grīdas mazgāšanu, ēst gatavošanu un darbu piebeigšanu pie kompja. :)

Un vēl es sasmējos par tiem aktieriem - Bulis, ja nemaldos, šoreiz iekrita ausī, - kuri reklāmas, uzsveru, MĒĢINA ierunāt reklāmas erotiskā balsī. Viņu "erotika" izklausās tik samākslota, un, attiecīgi, smieklīga kā pirmoreiz, kāpjot uz skatuves, dramatiskā pulciņa mēģinājumā.

Rūgtā patiesība ir tāda, ka, vismaz šobrīd un pēdējos pāris gadus, mani neinteresē iemācīties neko jaunu, bet gan peldēt tanī duļķainajā smadzeņu šķidrumā, kurā es jau kaut ko zinu un saprotu.

Tāpēc katrreiz pasmejos par tiem 99% darba meklētājiem, kas savos CV fleitē par "mani interesē iemācīties kaut ko jaunu".

Pirmā stadija: aizturēta elpa ar "tas taču nav nopietni" jebšu neliela sēkšana un klepus.
Otrā stadija: samulsusi parunāšanās ar cilvēkiem "varbūt tas tiešām ir nopietni" jebšu braukšana uz neatliekamo palīdzību Vienības gatvē pie ārsta.
Trešā stadija: apkārtējo apliecinājums, ka "tas tiešām ir nopietni" jebšu ārsts patur mūs slimnīcā.
Ceturtā stadija: atplūdi jebšu "ai, nu nekas taču tas nav", jo nākamajā dienā izskatāmies tīri veseli.
Piektā stadija: negulētas naktis jebšu temperatūra tomēr ceļas. Precamies ar zālēm.
Sestā stadija: pieradums. Aptuveni skaidrs, kāda būs vīr[us]a tālākā attīstība.
Septītā stadija: iesaistām attiecībās arī pārējos ģimenes locekļus jebšu arī Zii aplipināta.
Astotā stadija: krīze jebšu Zii vīruss neļauj sīkajam atveseļoties - temperatūra atkal augšā un turās uz 37. Vairs nekas nav skaidrs.

Kas būs tālāk?!

Ar pārvākšanos tikām pie tostera - silti grauzdiņi vislabāk garšo ar aprikožu ievārījumu un baltu šķīstošo kafiju bez cukura.

Sīkums prasa daudz uzmanības, kas būtiski palēlina ievākšanos. Bet citādi virtuve, izskatās tiks finišēta pirmā. Mana sapņu virtuve! Dzīvesvietas īrēšanai ir vēl viena būtiska priekšrocība - visu dzīvokļu rezultātā es perfekti zinu, ko kur un kā gribēšu savā mājā, piemēram...
...virtuvi - gandrīz tādu kā šeit, bet ar garākiem izvelkamajiem plauktiem, jo eļļas pudele neiet iekšā. Un arī vienu lielu atklātu plauktu garšvielām, un bez mazajiem nekam nederīgajiem boksiem. Varbūt arī ar vietu bāriņam un pakārtām glāzēm.
...vannasistabā bidē un vanna, kurai priekšā aizvelkama siena, lai H2O nelīst pāri.
...pie guļamistabas liela garderobe.

Nu... tā kaut kā. Man gan ir aizdomas, ka sapņu māja paliks sapņa līmenī, jo māju gribas vientuļā vietā, bet Rīgas rajonā tādu vietu vai nu nav, vai arī nepaceļami dārgi. Visticamāk, mēs tā arī paliksim īrējot dzīvokli Rīgā un būvējot brīvdienu māju kaut kur tālu.

Papretīga diena - kā iesākās, tā turpinās. Divas reizes sapakoju sīko, paņēmu suņus, iekāpu mašīnā, lai telefona zvans izjauktu manus plānus. Kāpjam ārā, atpakojam sīko, ejam atpakaļ mājās. It kā jau nekas liels, bet katru reizi ar to abnormāli smago autokrēsliņu, mantām pie rokas, saucot suņus un salā meklējot atslēgas. Sīkais bauro. Uz vingrošanu netieku. Viss ir slikti.

UPD. Kronis visam ir cancelēta iespēja mierīgi iekārtoties jaunajā mājā jau šovīkend un tekošs deguns, ceru, ka neiedzīvošos temperamentā. Nu kas var būt labāks par šo.

UPD. 2 Mamma teica, ka jau kuro dienu 4. nelabvēlīgā.

UPD. 3 Mājās nav ko ēst.

AB vienmēr uztaisa man full screen, kad skatos filmas uz sava PC. Tikko sapratu, kāpēc man patīk filmu skatīties mazā atvērumā, - jo paralēli var darīt vis kaut ko citu.

- Kafijas biezumi (ar vai bez cukura - vienalga)
- Nedaudz sāls
- Sasmalcinātas piparmētras.

Pēc sestdienas testa this is my favorite.

Kad es piedzimu, mamma no katūna sašuva trīs pārsedziņus. Ja nemaldos, viņus lietoja arī brālis ar māsu. Kad Eduards piedzima, omīte man viņus atdeva lupatiņām, bet mēs tos vēlarvien lietojam kā pārsedziņus daudz labprātāk nekā jaunpirktos komplektus. Mikstāka drēbe.

Sangviniķu galvenā priekšrocība ir ātra spēja emocionāli reģenerēties pēc negatīvām emocijām. :)

Tagad brīnos, kā es kādreiz paralēli pilnai darba slodzei varēju izskriet visus zobārstus, ārstus, vaksācijas, vingrošanas un vēl visu ko. Šī nedēļa vien sastāv no zobākstiem un vingrošanām.

Bet kopumā es teiktu - bauda. Vingrošanā jau varu gandrīz visu, smagumi arī jau sen tiek likti uz ekstremitātēm, rokas drīz pāries uz vēl smagākām hantelītēm, labo krustu sāpīgais punkts arī pamazām izbāl. Pēc mugurkaula sakārtošanas būs jādomā par kardiotreniņu atsākšanu. Vispār man patīk tas, ka katrreiz pēc ilgākas sporta pauzes esmu iemanījusies sportošanu atsākt ar ārstniecisko vingrošanu, jo (1) muskuļi labāk iesildās; (2) dziļā muskulatūra tiek vispirms nodarbināta, kas, manuprāt, ir pat svarīgāk par kačāšanos, un (3) nav risks uzreiz pie lielām slodzēm savainoties, jo ārstnieciskā vingrošana atsauc kustību atmiņā to, kā vingrot pareizi.

"Must have" mājās: lielā bumba, gumijas paklājiņš, mazās hantelītes, līdzsvara "pankūka" un elastīgā melnā gumija roku un muguras vingrojumiem. Varbūt vēl smagumi kājām. Jā.