Man patīk mana (1) mierpilnā un (2) gandarījuma sajūta.

Pagājušonedēļ pārkāpu sev pāri un divreiz (!) biju apzināti sliktā. Grūti, bet visu laiku būsi labs visiem => sāks kāpt tev uz galvas, un nekur tālu dzīvē arī netiksi. Mans galvenais prieks, ka abas reizes mani nenomocīja sirdsapziņa, tāpēc laikam jau keiss nebija par "being bad", bet atteikšanās piekāpšanās mīļā miera labad.

Laika gaitā arvien biežāk fiksēju, ka man vajadzīga "pārvarētas grūtības" sajūta, lai būtu patiesi laimīga un apmierināta ar sevi. Kā pie japāņiem, kuri uzskata, ka neērtības laiku pa laikam ir speciāli nepieciešamas, lai neatrofētos nosacītā greznībā.

Saspamoju visiem par dzīvokli. Tagad turu īkšķi, lai kāds īrnieks atrastos. Baigi negribas būt tam sliktajam, kas nagla pieturas pie līguma. Pareizāk sakot, nepieturas, jo īres līgums jau nav pagarināts...

Šis ieraksts ir veltīts meiteensam, palasījos tavus ierakstus par sporta zālēm un treneriem. :)

Šodien biju ar draudzeni uz spa - to kruto, kas zem revalhotellatvija. [Kas pats labākais - viņai bija jāiztērē d.karte, līdz ar to tiku par baltu velti.] Nu lūk. Kamēr administratore izrāda mums telpas, viņa pieved arī pie sporta zāles, stāsta, ka vajadzības gadījumā esot arī treneris, kas visu pastāstītu un uzraudzītu. Trenažieri nebija mūsu plānā šodien, tāpēc laidu gar ausi, bet tad... pie stiklotajām durvīm pienāca treneris... Vienkārši noelsties. Es nezinu, kā īsti bija - vai viņš tāds atlētisks izvēlēts, lai pievilinātu dāmas apmeklēt trenažierus, vai arī tieši otrādi - lai atbaidītu... Jo pat zem manas biezās ādas kompleksi sakustējās, padomājot, ka man vajadzētu savas riepas un sviedrus rādīt nu TĀDAM džekam..... TĀDIEM džekiem iet klāt spickurpītēs, ar svaigu pričeni, perfektu meikapu un pilnīgi noteikti ar 15 kg mazāk nekā man :D.

Pēc piecu gadu kopdzīves ar AB esam apmetušies vietām otrādi: AB diezgan apmierināti klausās roku, kamēr manas ausis brēc pēc elektronikas, druma, dubstepa un "dīvainās mūzikas"...

Un lūk arī atbilde uz Arvīda pārmetumiem par to, ka skatos stulbas filmas: TAS IR MANS ALKOHOLIŅŠ!!!!!!!

No mājsaimnieču ikdienas: būs vīrs ar sīci jāaizsūta kādu dienu staigāt uz 2-3 stundām. Citādi nevar normāli pa māju sakārtoties, nedalīti padomāt, ko un kā izmest ārā.

Ai, kā negribas strādāt.

Omīte ir gatava aizdot simtus un varbūt pat tūkstošus, bet veikalā jūtās neapmierināta, kad jāsamaksā 10 Ls par produktiem. Laikam jāmācās no vecās paaudzes, kas taupīja sīkumos un tika pie dzīvokļiem un mājām.

Saskatījos Sex&TheCity un sagribējās meitenīgu kompāniju. Tikai mēs nebūtu vis četras, bet gan deviņas.

Saskaitīju 6 draugu un paziņu pārus, kuri pagājušogad izšķīrušies no nopietnām attiecībām.

Ziemīšu sajūta beidzās vakar ap pieciem, izejot no frizētavas.
Vakariņas sanāca tādas sasteigtas, jo brālim ar draudzeni nācās doties pie viņas senčiem, tāpēc dāvanas tika izdalītas rekordātrumā. Mazā midzināšana paņēma lielu daļu vakara - nokavēju pārsteigumus savu mīļo acīs, izsaiņojot dāvanas. Diezgan daudz klišeju un masku šogad bija. Sms apsveikumus dzēsu ārā neizlasītus.

Taču sīkais bija arī tas, kurš man pasniedza visprātīgāko dāvanu - nepārēšanos. No visa tā garšīgā, kas bija uz galda, drīkstēju vien zivi, siera salātus un biezpienmaizes.

RT || Vienojāmies, ka Ziemassvētkos viens otra dāvanai esam gatavi tērēt x latus. Un tad pārskaitījām to naudiņu cilvēkiem, kam to vairāk vajag.

Cik ļoti man patika KLUBS radio reklāma (spēcīgi tārgetēts mērķauditorijai), tik nekāda ir SANTA reklāma. Bweee.

Man patīk, ka varu atļauties 1dienas rītā domāt nevis par f***in' darba nedēļu, bet par to, kā pagatavot marcipānu. :)

if you had to choose between TopGear and blow job, what would you choose?

meiteens mani nesen samulsināja ar jautājumu par hobijiem. Lūk arī atbilde par trīs maniem hobijiem dilstošā secībā:

1. Pirts un viss ar to saistītais: dažādas slotiņas, pēršanas tehnikas, tējas, skrubji, masāžas utt. Šajā sakarā meklēju LABU pirtnieku, jo šobrīd praktizēju divus savus mīļos rituālus: (1) aroma pēršanās, kur uzsvars tiek likts uz visdažādākajām slotiņām, un (2) "karstā" pēršanās, kad per fiziski ļoti izturīgs vīrietis un kad sajūtu gamma aiziet no šķīstītavas sajūtas uz lāvas līdz paradīzei aukstā dīķī, kad nekustīgā ūdenī ap sakarsušo ķermeni izveidojas siltuma kokons. Gribas pamēģināt vēl kaut ko [jaunu].
Savukārt, ilgtermiņā gribu iemācīties masēt. Patīk + kaut kur smadzeņu aizmugurē midžina sarkana lampiņa, ka abiem maniem vīriešiem masāžas dzīvē daudz vajadzēs. :) Plus, masāžas varētu būt labs pamudinājums atgriesties pie enerģētikas fīčām.

2. Ceļošana. Man gan pietrūkst drosmes pamest visu un doties ar mugureni, kur acis rāda, bet vēl joprojām naktīs rādās slapjie sapņi par Jaunzēlandi, Kanādu, Norvēģiju (nākamvasar varētu izbraukt 5K km caur Somijas kreiso krastu līdz Norvēģijas augšai un tad atpakaļ gar fjordiem līdz Oslo. Pa ceļam ir spēcīgākais ūdens atvars Eiropā, ko gribu, gribu, gribu...), Ameriku, Kanārijām utt.
Tuvākiem mērķiem - vajadzētu aizbraukt pārgājienā pa Traķu purvu Lietuvā (evil look tiem, kas nezina, kas tas ir), aizbraukt uz pimpīšmuzeju Džūkstē un sarunāt ekskursiju pa Aviācijas muzeju Lidostā.

3. Ēst gatavošana. Šeit mans fetišs ir garšvielas, nesen Gemosā atradu brīnišķīga tilpuma trauciņus, drīz būs jāiegādā kārtējā Ziemassvētku dāvana sev. Ziemassvētku vecītis varētu atnest elektrisko cepeškrāsni, ja vien ne tāds sīkums kā - kur mēs viņu liksim, kad pārvāksimies...
Gribu iepraktizēt katrreiz no ceļojumiem atvest kādu dīvainu garšvielu. Pēdējais bija maisījums Ras el Hanut no Atēnām - saldi piparota garša, kas ideāli iet kopā ar medū ceptu gaļu... Mmmm. Šoziemas atklājums gan būs kadiķogas un rozmarīns pie medījuma.

Ar šodienu sākas sūdīgā nedēļa - bojājas attiecības ar ekspertiem. Galvenais strīds par darbu kvalitāti un pušu ieguldījumu, un attiecīgi - par naudas pārdali. Man vajadzētu uzinstalēt smadzenēs programmiņu, kas izslēdz mīkstsirdību un "gribu būt laba visiem", jo šobrīd taisnība ir vairāk mūsu pusē. Bet tas vēl jāpierāda. :/

Otrs - ja mazākajam ar vēderu beidzot puslīdz labi, tad gar zemi noliekas lielākais vīrietis.

Kafija jau bez cukura, bet ar pienu, konfekšu patēriņš arī samazinājies.

Izskatās, ka šis vakars man būs jāliek kā puzzle kopā.

Tēja pavisam bez cukura, kafijai divu karotīšu vietā tagad viena. Toties konfekšu patēriņš pieaudzis :)