es atkal pusei piekrītu. dizaina iekšejais tukšums,pret mākslas augstāko sūtību, bija viens no iemesliem, kādēļ izvelējos par spīti it kā normālām iespējam , nestāties dizainā, ne un ne. taču pa Polloku, manuprāt jāskatās,cik katrs pat no mums spēj ielikt messidžu, tāds pievienotās vērtības mesidžs sanāk, vismaz man - visas tās ciešanas un marasmi kas viņa nabaga alkoholiķa mūžā grieza virpuli, spēcīgi uzrunā arī joprojām, tikai viņš -viens no tiem,kuriem šī smeldze sasaucas arī ar interjera priekšmeta statusu, bet es izteiktu minējumu, ka tas ir vienīgi tādēļ, ka pēc būtības šis raibums atstāj tādu nepretenciozu iespaidu, un tādēļ labi izskatās vairumā interjeru..
Nu es jau teicu, ka nesaku, ka Pollaka darbi būtu slikti. Principā, tā kā šis ieraksts tika veikts relatīvi sen, tad es jau sāku pati sev opozicionēt, un varu teikt, ka arī minimālisti, kuri ir tik lakoniski un viss viņiem ir tik vienkārši cik vien varētu būt, tomēr nes mesidžu. Laikam tomēr, tas nebūs viss tik vienkārši, kā sākumā likās. Lai gan jautājums par dizaina un mākslas atšķirību man neliek mieru. Tagad sliecos domāt, ka tas ir kāds mesidža un mēklējumu kopumus. Taču, protams, tā nav galīgā atbilde.
dizaina iekšejais tukšums,pret mākslas augstāko sūtību,
bija viens no iemesliem, kādēļ izvelējos par spīti it kā normālām iespējam , nestāties dizainā, ne un ne.
taču pa Polloku,
manuprāt jāskatās,cik katrs pat no mums spēj ielikt messidžu, tāds pievienotās vērtības mesidžs sanāk, vismaz man - visas tās ciešanas un marasmi kas viņa nabaga alkoholiķa mūžā grieza virpuli,
spēcīgi uzrunā arī joprojām,
tikai viņš -viens no tiem,kuriem šī smeldze sasaucas arī ar interjera priekšmeta statusu,
bet es izteiktu minējumu,
ka tas ir vienīgi tādēļ, ka pēc būtības šis raibums atstāj tādu nepretenciozu iespaidu, un tādēļ labi izskatās vairumā interjeru..
Tagad sliecos domāt, ka tas ir kāds mesidža un mēklējumu kopumus. Taču, protams, tā nav galīgā atbilde.