nu man būs mierīgāk. es jau tās smiltenes pats atklāju, pats sameklēju grāmatā un sēņu lapās salīdzināju ar zīmējumiem un aprakstiem, tāpēc tāda nedrošība - a ja nu tās nav smiltenes, ja nu līdzīgas, bet citas. bet viss atbilst, gan pēc izskata, gan augšanas laika. vienīgais, kas mani mulsināja, ka cepot ir tāda īpatnēja smarža, kas pēc tam pazūd.

jā, viņām ir tāda smarža. bet viņas ir ļoti saldas un patīkami stingras.tās ir vēlākās sēnes un esmu lasījusi pat novembra sākumā, reiz bija tāds silts rudens. viņas vispār grūti sajaukt ar kādu citu sēni tās raksturīgās krāsas dēļ. pie mums MT aug gan tīrās smiltīs vecajā poligonā, un tur viņas ir īpaši biezas un stingrs, bet nenormāli grūti nomazgājamas, gan arī mežā sūnās.

kad svaigas, tad smaržo labi, pēc miltiem, tikai cepot uz brīdi parādās tā dīvainā smarža. krāsa jā, sēradzeltena, zaļgandzeltena un cepurītes vidū jau uz olīvbrūnu. un tieša'm stingras, kā tu saki. citu gadu mums viņas bija smilšainākas, bet nu lietus un mežā smilšu nav tik daudz, tad aplīp ar lapām un gružiem, samērā tīras.

pirms smiltenēm mums vēl ir periods ar baložu pūkainēm. tās arī ir ļoti labas. līdzīgas smiltenēm tikai baltas. tās aug no septembra sākuma, kad vēl ir apšubekas.

reku tās baložu pūkaines

O, šitās es nepazīstu! Garšīgas? Tiešām izskatās līdzīgas smiltenēm drusku pēc formas. Nezinu, vai pat esmu tādas redzējusi, vai vienkārši neesmu pievērsusi uzmanību. Arī var cept zaļas?

jā, šīs var cept uzreiz. arī smaržo pēc miltiem, līdzīgi kā smiltenes. var ņemt arī it kā mazas, kad tikko baltumiņš no zemes ārā, jo kad pabāž nazi un griež dziļāk, tur apakšā ir liels kātiņš. šīs arī aplīp ar zemēm, bet viegli nomazgājamas. raksturīgi, ka vietām uz cepurītes, pie vidiņa, kur veidojas mazs uzkalniņš, dažreiz ir rozīgas vai zilganas ēniņas, nu tā sakrāsojas viegli. kad mazas tad podiņš apaļš uz iekšu ieliekts, kad lielas, tad jau cepurīte iztaisnojas. bet to jau bildē var redzēt. arī stingras, reti, kad tārpainas. a, ļoti garšo, slavē. man arī patīk. un kad viņas saaug, tad apļos un daudz, ir samērā lielas un ātri var salasīt vakariņām.

ja kādreiz redzēšu, tad salasīšu un sūtīšu tev bildi, lai apstiprini, ka ir īstās:)

labi :)

šīs gan es pazīstu labi, ņemu tikai šādas baltās, no citām baltajām vēl piesargos. šīm ir arī raksturīgs, ka cepurītes virsa ir spīdīga, nav matēta, un tāda reljefa, kā bildēs, nav gluda. un kātiņš atšķirībā no smiltenēm ir masīvāks, dažreiz vēderains, dažreiz uz leju paresnināts. forši, ka baltas, viegli pamanīt uz rudens lapu fona.

bet var taču viegli sajaukt, piemēram, arneēdamo balto pūkaini: https://www.google.lv/search?q=tricholoma+album&hl=en&prmd=imvns&source=lnms&tbm=isch&sa=X&ei=V8FdUOGyCoXh4QSB24CoCw&ved=0CAoQ_AUoAQ&biw=1440&bih=719
ui
un vispār, izpētīju, ka smiltene arī no tricholoma dzimtas, grāmatā pie visām pūkainēm, - tricholoma flavovirens.
vikipēdijā kāds muļķis ir ierakstījis, ka tā ir formerly widely eaten but hazardous, un ka cases of poisoning from eating have been reported
bet tās ir pilnīgas muļķības

izskatās līdzīgi, jā. tikai baložu pūkainei nav sliktas smakas un nav rūgta. un nav dzeltenīga. ar tām pūkainēm bija tā, ka a. vienkārši paņēma paostīja, nokoda mazu kriksīti un teica - normāli! ēdama :) nē, nu es jau arī biju izpētījis pa grāmatām, tā jau gluži uz dullo necepām. vienreiz arī santai iedevu līdz saujiņu. nesūdzējās :)