man izskatās, cik nu var atļauties tā izskatīties, tevi nepazīstot, ka bārda ir tāds atribūts, kas tevi uzreiz pārceļ kaut kādā pilnīgi citā kategorijā, nu tajā, kur var tēlot salatēti bērniem bez kkāda ironiska atvainošanās smīna sejā, īsāk tas nozīmētu - padara vecāku, bet varbūt es te šausmīgas muļķības runāju, man vispār tevi parasti ir ļoti bail tevi komentēt un vispār arī vienmēr gribējies piedāvāt iepazīties, bet bail, jo nav jau ko piedāvāt, un es te komentēju tikai tāpēc, ka esmu izdzērusi puspudeli ruma.

kaut kas jau tai bārdā ir, tas tiesa. tā kā mājas, vai. tas ir, kaut kas ir priekš manis paša, ne citiem. bet par iepazīšanos tu raksti smieklīgi, jo nav manī nekā tāda, no kā baidīties. drīzāk jau man pašam nav īpaši ko piedāvāt citiem. lai gan tā arī nedrīkst teikt, jo man ir draugi un kaut kāda iemesla dēļ jau viņi ir. šīs vēl normālas bildes, es te tā daudz maz smuki izskatos, bet vispār mani pašu pēdējā laikā tresī, kā es izskatos publiskos pasākumos, tāds kaut kāds riebīgi svarīgs un sapūties. vienkārši tik maz iznāk iet ārā, ka uztveru to kaut kā pārlieku svarīgi un cilvēkiem varbūt izskatās, ka esmu baigi sapūties. nu man pašam vismaz tā izskatās un baigi nepatīk. tas no kaut kāda iekšēja saspringuma un nespējas atbrīvoties un uzticēties.

šajās bildēs tu labi izskaties, tiešām! bet saspringts, jā. tasir, ja tu būtu atbrīvojies un mierīgs, tad to varētu redzēt pozā un lūpās un tajā, kā tu turi glāzi. es par to iepazīšanos tāpēc, ka esmu jau kaut kā pieradusi, ka agri vai vēlu iepazīstos ar tiem cibiņiem, kuru rakstītais man ir bijis nozīmīgs, un tevis rakstītais man vismaz gadu vai vairāk ir ļoti palīdzējis veidot skatījumu uz dzīvi, kurā es esmu vairāk mierā ar sevi nekā biju pirms tam (kaut kā esmu ieciklējusies uz mēģinājumu izteikties maksimāli precīzi, bet izklausās tā sausi un gandrīz mākslīgi, pašai liekas. ceru, ka varēja saprast). bet nu taču speciāli nebrauks uz ķekavu, lai pieietu klāt, pateiktu, te džims, un tad mēs abi neveikli klusētu. tasir, iemesls ir gana labs, lai brauktu uz ķekavu, bet bail no neviegluma vienmēr.

kas grib iepazīties, tas iepazīstas. ar mani daži cibiņi ir gribējuši iepazīties un iepazinās un es to pats ļoti gribēju un pats iepazinos tieši tikpat lielā mērā, un pat tā, ka tagad jūtos kā viņu satelīts. kaut kur rīgā jau arī var kādreiz pienākt klāt. es tikai ārā ar cilvēkiem jūtos labāk, ja man ir mazliet atvieglota galva, bet tas pēdējā laikā bieži negadās. vienkārši, ja esmu uzpīpējis, es jūtos adekvātāks, smadzenes galīgi nolietojušās